Valdība maina vērtēšanas kritērijus jau iesniegtiem projektiem daudzmiljonu atbalsta saņemšanai

Covid krīzes pirmajos mēnešos Eiropas Savienība vienojās izveidot mehānismu, kā pēc pandēmijas atveseļot ekonomiku un īstenot reformas. Latvijai plānā bija paredzēti 1,8 miljardi eiro. Ap 200 miljoniem plānoja atvēlēt lielu investīciju projektu atbalstam.

Programma no plāna pazuda. Ministrijas no privātā sektora saņēma asu kritiku, jo tam Eiropas Covid naudas plānā bija atvēlēta tikai piektā daļa. Lielākā daļa tika valsts pārvaldes digitalizācijai, videi draudzīgu operatīvo dienestu auto un sabiedriskā transporta iegādei un citām reformām.

2021. gada vasarā valdība apstiprināja 100 miljonu piešķiršanu lielu investīciju atbalstam no budžeta. Projektiem jābūt vismaz 10 miljonus eiro vērtiem. Naudu uzņēmumi saņems kā aizdevumu, un, ja izpildīs visu solīto, tad 30% valsts norakstīs. Speciālisti sarēķināja, ka uzņēmējiem piešķirto atbalstu valsts budžets astoņos līdz desmit gados no pašām kompānijām atgūs nodokļu veidā.

Projekti bija jāsniedz Latvijas investīciju un attīstības aģentūrā. Tā saņēma daudz vairāk pieteikumu nekā plānots - 45. Katru projektu izvērtēja pēc dažādiem kritērijiem, katru novērtējot ar punktiem.

Lai pretendētu uz atbalstu, jānodrošina augstāka alga nekā vidēji nozarē un reģionā, jāpierāda, ka eksports sasniegs trīs miljonus eiro gadā, pētniecībā un attīstībā jāiegulda vismaz 250 tūkstoši, 20% no ieguldījumiem jānovirza zaļajām tehnoloģijām, jārada jaunas darba vietas.

Naudas pietiek 14 labākajiem, un LIAA tos apstiprinājusi. Kokrūpniecības milzis "Latvijas Finieris" pats paziņojis, ka ir starp šiem 14 uzņēmumiem. Tas valsts atbalstu izmantos savā 67 miljonu eiro vērtajā projektā rūpnīcā "Verems" pie Rēzeknes. No publiski pieejamiem datiem zināms, ka pie LIAA akcepta ticis arī ēveļskaidu plātņu ražotājs CEWOOD. Pēc pašas kompānijas rakstītā, tā ir viens no tirgus līderiem pasaulē. Pie naudas gan šie uzņēmumi vēl nav tikuši.

Nākamajā posmā projektus vērtē valsts finanšu institūcija ALTUM. Tā pārbauda, vai pieteiktie projekti vispār ir dzīvotspējīgi, kāda ir uzņēmēju naudas izcelsme.

Pagājušajā nedēļā valdība programmai piešķīra vēl 52 miljonus eiro. Lēmumu pieņēma bez diskusijām. Tās jau bija notikušas aiz slēgtām durvīm koalīcijas sadarbības sanāksmē. Nauda paredzēta projektiem, kas jau iesniegti, bet vērtēšanā palika aiz svītras. Bet papildus tam valdība jau izsludinātājā programmā ieviesa jaunu kritēriju, kas mainīs līdzšinējo projektu novērtējumu.

Politiķiem piedāvāti dažādi varianti, kā projektus ranžēt. Piemēram, bija - pēc jauno darba vietu skaita. Valdība izvēlējās priekšroku dot projektiem, kur ir labākā investīciju un solītā eksporta attiecība. Pret to iebilda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera. Tā vēstulē norādīja, ka šāds kritērijs ir pārāk izplūdis, un to iespējams interpretēt ļoti dažādi. Organizācija arī pauda neizpratni, kāpēc jāņem vērā visas projekta izmaksas, nevis tikai tā daļa, ko uzņēmums prasa no valsts budžeta.

Ministrija un aģentūra neatklāj nedz jau apstiprinātos projektus, nedz tos, kas ar vienādu punktu skaitu palikuši aiz strīpas. "Nekā personīga" zināms, ka savu pieteikumu iesniegusi arī Ekonomikas ministrijas kapitālsabiedrība "TET". Uzņēmums to apstiprina: iecere ir būvēt zaļo datu centru. Ministrija noraida, ka izrādītu īpašu labvēlību savam uzņēmumam.

Tāpat uz programmas naudu pat ar vairākiem projektiem pretendē partiju atbalstītāji. Neoficiāla informācija liecina, ka projektus pieteikuši arī uzņēmēji, kuru kapitāla izcelsme ir Krievijā. Iespējams, ka šādi projekti atkritīs "ALTUM" vērtēšanas posmā. Ierēdņi mierina uzņēmējus, ka vēl dažas iecerētās ražotnes no sacensības izstāsies pašas, tāpēc pie naudas tiks visi ar vienādu punktu skaitu aiz līnijas palikušie.

Iestādes atzīst, ka pareizi būtu jaunajai naudai rīkot jaunu pieteikšanos. Tas būtu ilgi, un pie naudas uzņēmēji netiktu vēl daudzus mēnešus. Uzņēmēju organizācijas prasa precīzu jaunā kritērija definīciju un iespēju uzņēmumiem papildināt jau iesniegtos projektus.