CSP: Uzņēmēju noskaņojums visās uzņēmējdarbības jomās oktobrī saglabājies negatīvs

Pēc CSP datiem, uzņēmējdarbības noskaņojuma rādītāji ir negatīvi visās uzņēmējdarbības jomās piekto mēnesi pēc kārtas.

Vienlaikus rādītāji būvniecībā, pakalpojumu sektorā un mazumtirdzniecībā, salīdzinot ar septembri ir nedaudz uzlabojušies, bet apstrādes rūpniecībā uzņēmēju noskaņojums turpina pasliktināties.

2022.gada oktobrī noskaņojuma rādītājs mazumtirdzniecībā, pēc sezonāli koriģētiem datiem, bija -1,2%. Salīdzinot ar septembri, mazumtirgotāju noskaņojums ir uzlabojies par 0,5 procentpunktiem, un tā ir augstākā šī rādītāja vērtība kopš jūnija.

Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, salīdzinot ar septembri, noskaņojuma rādītājs pārtikas preču mazumtirdzniecībā samazinājies par diviem procentpunktiem un bija -4,6%. Oktobrī turpināja pasliktinājies arī degvielas mazumtirgotāju noskaņojums - salīdzinājumā ar septembri rādītājs ir samazinājies par 4,9 procentpunktiem un bija -13,9%. Automobiļu, kā arī to rezerves daļu pārdošanā, apkopē un remontā noskaņojuma rādītāji noslīdējuši zem nulles, veidojot attiecīgi -7,8% un -7,4%. Nepārtikas preču mazumtirgotāji oktobrī bijuši visoptimistiskākie, to noskaņojuma rādītājs joprojām ir pozitīvs un tā vērtība, salīdzinot ar septembri, nav mainījusies un bija 3,5%.

Oktobrī, tāpat kā pirms mēneša, 23% mazumtirgotāju atzīmējuši, ka neizjūt ierobežojošus faktorus saimnieciskajai darbībai. Nepietiekamu pieprasījumu un darbaspēka trūkumu kā ierobežojošu faktoru minējuši attiecīgi 29% un 13% mazumtirgotāju. Mazumtirdzniecībā vienmēr aktuāla konkurence, tāpēc īpaši būtisks ierobežojošs faktors ir konkurence savā tirdzniecības sektorā. Oktobrī to atzīmējuši 41% mazumtirgotāju, kas ir par trim procentpunktiem vairāk nekā septembrī, savukārt 7% respondentu atzīmē, ka to darbību ietekmē ģeopolitiskā situācija un tās izraisītā nestabilitāte, bet 14% respondentu kā ierobežojošu faktoru minējuši cenu pieaugumu, īpaši bieži minētas energoresursu cenas.

Pakalpojumu sektorā 2022.gada oktobrī, pēc sezonāli koriģētiem datiem, noskaņojuma rādītājs bija negatīvs, proti, -1,9%, kas, salīdzinot ar septembri, ir uzlabojums par 1,3 procentpunktiem.

Statistikas pārvaldē norāda, ka noskaņojuma rādītāji dažādās pakalpojumu nozarēs būtiski atšķiras, un arī to izmaiņu tendences ir dažādas atkarībā no nozares specifikas un sezonas ietekmes. Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, optimistiskākie septembrī bija uzņēmēji, kas nodrošina darbā iekārtošanas un darbaspēka meklēšanas pakalpojumus (13,6%). Seko apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēji (13,3%), kā arī radio un televīzijas programmu izstrādes un apraides nodrošinātāji (13,2%). Pesimistiskākais uzņēmēju noskaņojums oktobrī fiksēts gaisa transporta nozarē (- 41,3%), telekomunikāciju pakalpojumos (- 24,1%), kā arī veterinārajos pakalpojumos (- 20,4%).

Kopumā oktobrī noskaņojums bija pozitīvs 14, bet negatīvs 15 pakalpojumu apakšnozarēs. Vienā nozarē - biroju administratīvajās darbībās un citās uzņēmumu palīgdarbībās - noskaņojuma rādītājs bija vienāds ar nulli. Salīdzinot ar septembri, 17 apakšnozarēs noskaņojums ir pasliktinājies, bet uzlabojies 13.

Statistikas pārvaldē norāda, ka 33% pakalpojumu sektora respondentu oktobrī nav izjutuši saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus, to īpatsvars ir samērā stabils un kopš gada sākuma svārstās robežās no 32% līdz 36%. Savukārt 25% pakalpojumu sektora uzņēmēju darbību būtiski ierobežo nepietiekams pieprasījums, bet 18% - darbaspēka trūkums. Arī šie rādītāji pēdējo mēnešu laikā nav būtiski mainījušies. Tāpat kā iepriekšējā mēnesī 9% pakalpojumu sektora uzņēmēju atzīmējuši, ka to darbību tieši vai netieši ierobežo sarežģītā un nestabilā ģeopolitiskā situācija, 6% respondentu atzīmē cenu pieaugumu, kas palielina uzņēmumu izmaksas, bet līdz 12% pieaudzis to uzņēmēju īpatsvars, kuru saimniecisko darbību ierobežo finansiālas grūtības.

Pēc sezonāli koriģētiem datiem, noskaņojuma rādītājs būvniecībā oktobrī bija -15,5%, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir pieaugums par 1,1 procentpunktu.

Oktobrī, salīdzinot ar septembri, pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, turpināja pazemināties būvuzņēmēju novērtējums gaidāmajām nodarbinātības izmaiņām turpmākajos trijos mēnešos - par 7,8 procentpunktiem, bet pašreizējais kopējais pasūtījumu līmenis ir samazinājies par 3,5 procentpunktiem. Noskaņojuma rādītājs oktobrī samazinājies visās būvniecības apakšnozarēs, bet lielākais samazinājums bija inženierbūvniecībā - par sešiem procentpunktiem.

Būvniecības aktivitāti oktobrī ierobežoja darbaspēka trūkums, ko norādījuši 33% respondentu, nepietiekams pieprasījums, ko norādījuši 30% respondentu, kā arī materiālu vai iekārtu trūkums, ko minējuši 22% respondentu. Finansiālas grūtības un citu faktoru ietekmi norādījuši attiecīgi 24% un 12% respondentu, pārsvarā minot būvmateriālu un energoresursu cenu kāpumu. To uzņēmēju īpatsvars, kuru būvaktivitāti neierobežo nekādi faktori, oktobrī, salīdzinot ar septembri, ir samazinājies par sešiem procentpunktiem - līdz 17%.

Būtiskākie ierobežojošie faktori būvniecības apakšnozarēs ir darbaspēka trūkums, ko norādījuši 38% respondentu ēku būvniecībā, 32% inženierbūvniecībā un 24% specializētajos būvdarbos, kā arī nepietiekams pieprasījums, ko norādījuši attiecīgi 31%, 27% un 30%.

Pēc sezonāli koriģētiem datiem, apstrādes rūpniecībā noskaņojuma rādītājs oktobrī bija -9%. Tā ir zemākā šī rādītāja vērtība kopš 2020.gada vidus. Salīdzinot ar septembri, rādītājs samazinājies par 0,7 procentpunktiem.

Statistikas pārvaldē norāda, ka, pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, noskaņojuma rādītāji būtiski samazinājušies pēc īpatsvara lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs, tostarp koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā - par 9,3 procentpunktiem, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā - par 12,6 procentpunktiem, kā arī ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā - par 2,3 procentpunktiem.

Savukārt uzņēmēju noskaņojums uzlabojies pārtikas produktu ražošanā - par 0,2 procentpunktiem, gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas - par 1,2 procentpunktiem, kā arī datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā - par 8,9 procentpunktiem. Palielinājumu minētajās nozarēs galvenokārt ietekmēja uzņēmēju pozitīvāks vērtējums par produkcijas pasūtījumu pašreizējo līmeni un gatavās produkcijas krājumu izmaiņām.

Apstrādes rūpniecībā noskaņojuma rādītājs tiek aprēķināts 23 nozarēm. No tām oktobrī, salīdzinot ar septembri, 10 nozarēs vērojams noskaņojuma rādītāja samazinājums, viena nozare ir bez izmaiņām, savukārt 12 ir vērojams noskaņojuma rādītāja kāpums.

Pēc statistikas pārvaldē vēstītā, 24% uzņēmēju apstrādes rūpniecībā oktobrī nav izjutuši nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus. Nepietiekamu pieprasījumu un materiālu vai iekārtu trūkumu kā ierobežojošu faktoru minējuši attiecīgi 35% un 24% uzņēmēju. Savukārt darbaspēka trūkumu atzīmējuši 18% respondentu. Minēti arī citi faktori, tostarp finansiālas grūtības (13%), ģeopolitiskā situācija un cenu kāpums energoresursiem.

2022.gada oktobrī ekonomikas sentimenta rādītājs bija 91,53, (iepriekšējā mēnesī - 91).

Ekonomikas sentimenta rādītājs raksturo kopējo sociāli ekonomisko situāciju valstī noteiktā periodā, un to visām Eiropas Savienības valstīm pēc vienotas metodoloģijas aprēķina Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts, par pamatu ņemot 15 dažādas sezonāli izlīdzinātas rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru, kā arī patērētāju noskaņojuma rādītājā ietvertās komponentes.

Uzņēmējdarbības noskaņojuma rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles - negatīvs uzņēmēju noskaņojums.