"Tāpēc nerunāt vairāk bija polittehnoloģiska izvēle, nevis ideoloģiska izvēle," uzsver "Progresīvo" līderis.
Savukārt, skaidrojot, kāpēc partija nav piekritusi 3+1 piedāvājumam, kas paredzētu, ka "Progresīvie", lai gan nav pilnvērtīgs koalīcijas dalībnieks, tiek pie viena ministra amata, Briškens norāda, ka partijai tomēr ir mugurkauls, turklāt gan Valsts prezidentam, gan JV sarunu laikā bija jau iepriekš norādīts, ka "tādiem necienīgiem sudrabgrašu piedāvājumiem, kas neparedz Progresīvajiem pilnvērtīgu dalību koalīcijā" partija nepiekritīs.
Tomēr, komentējot to, cik cieši partija varētu sadarboties ar JV, strādājot opozīcijā, viņš norāda, ka arī ar šo partiju atsevišķos jautājumos domas pilnībā nesakrīt, bet valstiski svarīgos lēmumos "Progresīvie" noteikti ievēros sabiedrības intereses. "Neatkarīgi no tā, kur esam - pozīcijā vai opozīcijā - mēs būsim valstiski orientēts politisks spēks. Līdz ar to valstiskos lēmumos sabiedrībai nevajadzētu būt šaubām, ka "Progresīvie" - protams, mūsu vērtību orientācijā, mūsu izpratnē par sabiedrības interesēm - mēs vienmēr balsosim un iestāsimies par valstiski kritiskām pozīcijām. No tādas perspektīvas skatoties, protams, ar JV mums būs sadarbība arī parlamentā, neskatoties uz to, ka, iespējams, būsim opozīcijā, bet JV - pozīcijā."
Viņš arī pieļauj, ka "Progresīvo" balsis kopā ar JV deputātu balsīm varētu būt galvenais atbalsts punkts virknē cilvēktiesību jautājumu, kurus "citas ievēlētās partijas, visticamāk, nevirzīs", piemēram, par Stambulas konvencijas ratificēšanu vai attiecībā uz Satversmes tiesas lēmuma par kopdzīves likuma izpildi.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta "Nedēļas fokusā" saturu atbild TVNET GRUPA.