“Ir tikai divi varianti – cirst vai necirst": 5 populārākās kļūdas, ko pieļauj mežu īpašnieki

Kļūda Nr.1: Par sadarbības partneri izvēlēties pirmo uzrunāto

Ļoti izplatīta kļūda ir izvēlēties sadarbības partneri, kas “gadās pa ķērienam”. Protams, kaimiņu Jāņa ieteikumam un pieredzei ir sava vērtība, bet noteikti nevajadzētu paļauties tikai uz vārdiem, uzskata ZLM speciālists: “Ja kaimiņš iesaka savu sadarbības partneri, vērtīgi izstaigāt kaimiņa īpašumu, pārbaudīt, vai mežs ir pienācīgi sakopts, tehnikas atstātās rises pēc meža darbiem izlīdzinātas, vai viss ir noticis laikā un bez aizķeršanās. Uzticamas personas rekomendācija ir viena no drošākajām lietām, uz ko paļauties.”

Tai pašā laikā Viesturs iesaka paturēt prātā, ka

nav divu vienādu mežu un divu vienādu situāciju. “Pat, ja kaimiņa mežu no tavējā šķir tikai pāris kilometri – meža un koku vecums un stāvoklis var būt pilnīgi dažādi.

Kamēr kaimiņam saaudzis tīrs sirmu egļu mežs, kam pēdējais brīdis paņemt vertīgo koksni, tavā mežā egles, iespējams, stīdzē un cīnās par izdzīvošanu ar kļavām vai alkšņiem, kas gāžas pie katras vējgāzes, vai meža veselīgu nākonti apdraud mizgrauzis, tādēļ piedāvātais risinājums var būt pilnīgi cits.

Turklāt, – un tas nav mazsvarīgi – arī kaimiņa vēlmes, ar īpašumu saistītie plāni un pat skats uz dzīvi var būt atšķirīgs no tavējā.”

Citu saimnieku ieteikums un mežu apsaimniekotāja reputācija ir svarīgi faktori, tomēr vērtīgi ir pavērot arī to, kā potenciālais apsaimniekotājs izturas pret mežu un uzklausa saimnieka vēlmes. “Jāņem vērā, ka daudziem ar mežu var saistīties arī emocionālā pieredze vai dzimtas atmiņas. ZLM ir bijuši arī gadījumi, kad saimnieks ieminas: “Šī sirmā egle man ir īpaša, pie tās mēs kopā ar vectēvu gājām sveķus vākt. Un, savukārt, vectēvs – ar savu tēvu... Vēlos paturēt šo bērnības atmiņu liecinieku.” Ir svarīgi, sarunā ar saimnieku, sadzirdēt arī šādas nianses un, neraugoties uz to, ka tas var sagādāt neērtības meža darbu procesā, iespēju robežas realizēt viņa ieceri, “ok, šo egļu puduri atstājam” vai tomēr izskaidrojot, kādēļ tas nav iespējams, piemēram, “vienu egli atstāt nevaram – to vēja brāzmas ātri vien nolauzīs vai šī egle jau ir pārsniegusi drošas augšanas mūžu”,” norāda mežu apsaimniekošanas uzņēmuma pārstāvis.

Viesturs aicina padomāt arī par to, vai ar izvēlēto apsaimniekotāju tiešām vēlies sadarboties tikai vienu reizi vai ilgstoši, jo

“ar ilggadēju partneri meža apsaimniekošanā ir līdzīgi, kā ar ģimenes ārstu, kuram tu uzticies (burtiski – speciālistam uzticot sava meža veselību un nākotni), kurš pārzina tavu konkrēto situāciju un tāpēc vislābāk saprot tavas vajadzības un var īstenot vēlmes.”

Kļūda Nr.2: Koncentrēties tikai uz tūlītēju ieguvumu un darbību

Otrā kļūda – koncentrēties tikai uz tūlītēju ieguvumu. “Šobrīd ir sacelta jezga ar energoefektivitāti un koksnes cena ir debesīs, bet jautājums ir par to, kādas ir tavas vēlmes un prioritātes,” iesaka izvērtēt speciālists, uzsverot, ka mežs nav tikai mežs, bet gan daļa no īpašuma. “Protams, ja mērķis ir tikai ātra nauda, tad diezin vai cilvēks izvērtēs ilgtermiņā un citos aspektos piemērtotāko partnerību. Tomēr jāpadomā, vai, saņemot “lielo naudu”, rezultātā nenāksies brangu daļu no tās samaksāt kādam traktoristam, līdzinot izdangāto ceļu, jo nebūs vairs iespējams normāli piekļūt savam īpašumam vai pat mājai.”

Izvēloties meža cirti, jāņem vērā, ka, atbilstoši Latvijas likumdošanai, īpašuma saimniekam mežs jāatjauno (jāiestāda) konkrētā laika periodā – 5 gadu laikā. Tātad, daļa no peļņas būtu jāinvestē meža atjaunošanā.

Kā norāda Viesturs Puriņš, “šeit virkne aktuālu jautājumu: ko stādīt, un vai tiešām saimnieks varēs to paveikt paša spēkiem, jo tas tomēr prasa tehniku zemes sagatavošanai, iemaņas un zināšānas, kur un kā garantēti iegādāties stādus (pēdējos gados atsevišķas koku šķirnes stādus jāgaida garā rindā), kā pārliecināties, ka stādi veselīgi utt. Patiesībā tas ir visai komplicēts process, ko uzticams partneris atrisina, uzreiz vienojoties, ka daļa no peļņas tiks novirzīta jaunā meža stādīšanai.”

Kļūda Nr.3: Apsaimniekot savu īpašumu bez ilgtermiņa vīzijas

Bieži novērota kļūda – cilvēkam nav ilgtermiņa vīzijas par īpašumu kopumā. “Jāsaprot, ka mežs ir neatņemama daļa no īpašuma.

Ir labi, ja cilvēks pirms sadarbības uzsākšanas ir sagatavojis savu “mājasdarbu” un zina pastāstīt speciālistam, ko vēlas darīt ar savu īpašumu, kādu saredz to 20 gadu tālā nākotnē,”

uzskata ZLM speciālists, piebilstot, ka kopš pandēmijas sākuma daudzi pilsētnieki ir pārcēlušies uz lauku mājām vai izvirzījuši par mērķi pārcelties uz laukiem vai dzimtas īpašumiem jau tuvākajā laikā, primāri bēgot no pilsētas burzmas, bez dziļākas izpratnes par lauku īpašuma apsaimniekošanas svarīgām niansēm vai iespējām sakārtot īpašumu saviem spēkiem, finansēm un tehniskajiem līdzekļiem.

“Kādam īpašumā ir remontējama māja, bet cilvēks saprot, ka nav iespēju ieguldīt tajā ne naudas līdzekļus, ne laiku. Ja māja nav pilnvērtīgi apdzīvojama, tomēr saimnieka ģimene vēlas dzīvot savā īpašumā jau tagad, nevis “gaidīt labākus laikus”, ZLM piedāvā reālu risinājumu:

slēdzot cirsmas līgumu ar ZLM, klients var izvēlēties piedāvājumu, kas paredz daļu ieņēmumu novirzīt Latvijas uzņēmuma “My Cabin” ražotas mājas iegādei un uzstādīšanai īpašumā tikai četru mēnešu laikā.

Šādi saimnieks ne tikai sakopj mežu un īpašumu, bet arī ietaupa laiku un, būsim atklāti- arī nervus, ko būtu jāvelta mājas celtniecībai. Mūsu praksē ir bijuši arī gadījumi, kad klienta īpašumā ir pamatīga māja, bet bez elektrības pieslēguma – šādā gadījumā daļu no ieņēmumiem par meža kopšanu var novirzīt solāro paneļu iegādei, izmantojot speciālo piedāvājumu no ZLM partnera “Luminor.”

Svarīgi, ka minētajos gadījumos meža sakopšana tiešām ir daļa no īpašuma vīzijas realizācijas – radīt vidi un apstākļus, kuros prieks dzīvot šobrīd, rīt un pēc ilgiem gadiem.”

Kļūda Nr.4: Sargāt mežu, līdz tas zaudē savu vērtību

Viesturs Puriņš stāsta, ka mēdz būt arī tādas sitācijas, kad cilvēks dažādu iemeslu dēļ mežu “sargā” tik ilgi, līdz tas zaudē savu vērtību:

“Cilvēks sava vecvectēvā stādītās egles vai ošus – velkot paralēles ar Blaumaņa “Indrāniem” – sargā, sargā, līdz saprot, ka mežs ir neatgriezeniski zaudējis savu vērtību un, diemžēl, bez pienācīgas sakopšanas tur nekas vērtīgs nevarēs izaugt arī nākotnē.

Apsaimniekojot mežu pareizi un attiecīgu vecumu sasniegušus kokus savlaicīgi izcērtot, mežs īpašniekam būtu varējis nest ievērojamu peļņu, sniedzot iespēju būtiski uzlabot īpašuma stāvokli.”

Šeit svarīgi atgādināt, ka īpašums ir ne tikai privilēģija, bet arī pienākums. Tāpat kā dzīvojāmā māja nevar iztikt bez sīkiem remontdarbiem un pienācīgas uzturēšanas – īsts saimnieks periodiski izstaigā savu mežu kopā ar speciālistu un pārliecinās, vai mežs aug veselīgs un skaists, vai tam jāpalīdz ar papildus kopšanu.

Kļūda Nr.5: Pašam uzstādīt “diagnozi”

Lai cik gudrs un varens katrs no mums jūtas, izmantojot iespēju “paguglēt informāciju”, kļūt par mežu speciālistu var tikai, mērķtiecīgi un ilgi mācoties. Tādēļ Puriņš sirsnīgi aicina izvairīties no vienas no tipiskākajām kļūdām, kad saimnieks, nebūdams speciālists, raugoties uz savu īpašumu izsaka verdiktu, ka “te jau ir tikai divi varianti – cirst vai necirst”.

“Nebūdams ārsts, cilvēks taču nevar sev veikt izmeklējumus un uzstādīt diagnozi, un ar mežu ir līdzīgi. Saimnieks varbūt priecājas, par to, cik viņam skaists mežs, bet speciālists redz pavisam citu ainu.

Piemēram, kuplās egles brūnais zars var liecināt par mizgrauža perēkli: neko nedarot, dažu gadu laikā postā aizies neskaitāmi vērtīgi koki. Vai, analizējot koku sugu īpatsvaru (kur viena suga ilgtermiņā var nomākt citu) noteiks meža vērtību 20 gadu perspektīvā. Tādēļ tikai meža apsaimniekošanas speciālists, izvērtējot dažādus parametrus un kopainu, var piemeklēt konkrētajam meža īpašumam un situācijai visatbilstošāko rīcības plānu, paredzot arī dažādus nestandarta risinājumus, par ko saimnieks pat nevar iedomāties.”

• Par nestandarta risinājumiem – no īpašumu statusa maiņas līdz solārajam parkam – stāstījām šajā rakstā.

“Parasti pirmā doma ir: “Man ir mežs, nocirtīšu, būs nauda. Bet ko tālāk? Pat ja tev īpašumā ir tikai pāris hektāri zemes vai meža, uz to jāskatās kā uz investīciju projektu, kas paģēr arī saimnieka laiku un pacietību,

piesaistot speciālistus un izvērtējot visus iespējamos dabības un rezultātu “scenārijus” gan tagad, gan nākotnē. Bet, no savas pieredzes zinu – tas būs tikai sarunas sākums,” noslēgumā rezumē ZLM pārstāvis Viesturs Puriņš.

Raksts tapis sadarbībā ar SIA "Ziemeļlatvijas mežsaimnieks".