Kāpēc traģēdija Seulā izvērtās tik nāvējoša? (2)

Jau ziņots, ka sestdien Halovīna svinību laikā šaurā ieliņā Seulā līdz nāvei tika sabradāti vismaz 154 cilvēki. Traģēdija norisinājās vienā no populārākajām uzdzīves vietām pilsētā, kur sestdien pulcējās desmitiem tūkstoši cilvēku, vēsta “The Guardian”.

Tajā vakarā nebija plānots viens konkrēts pasākums. Cilvēki vienkārši staigāja no bāra uz bāru, dejoja naktsklubos, atpūtās uz ielas, līdz šaurā ieliņā, kas savienoja galveno ielu ar metro staciju, izveidojās cilvēku sastrēgums.

Aptuveni pēc 22:00 vakarā ieliņa piepildījās ar cilvēkiem. Aculiecinieku stāsti un uzņemtie video atklāj, ka cilvēki tuvāk ielas galam sāka klupt, kamēr pūlis inerces pēc turpināja grūsties uz priekšu.

Dienvidkorejas prezidents Juns Sukjols svētdien izsludinājis valstī sēras un aicinājis amatpersonas rūpīgi izmeklēt šo traģēdiju.

Maksa Planka institūta Berlīnē zinātnieks Medi Musads izdevumam “Business Insider” skaidroja, kāpēc šī traģēdija izvērtās tik nāvējoša.

“Lielākā daļa cilvēku neapzinās briesmas,” teica Musads, piebilstot, ka, pilsētām kļūstot aizvien blīvāk apdzīvotām, cilvēki būtu vairāk jāinformē par iespējamajām briesmām.

Pūļi uzvedas kā viļņi

Pūļa viļņošanos izraisa vienkāršs princips. Ja cilvēku grupa sasniedz zināmu blīvumu – vairāk nekā seši vai septiņi cilvēki uz kvadrātmetru -, tad pūlis sāk uzvesties līdzīgi ūdenim. Tajā brīdī cilvēki zaudē spēju kontrolēt savu kustību. Ja viens tiek pagrūsts uz priekšu, viņš pagrūdīs nākamo, kurš savukārt pagrūdīs viņam priekšā stāvošo utt.

“Tā kustība tiek nodota tālāk. Tas ir nedaudz līdzīgi ūdens viļņiem, kad, kustībām izplešoties, tās kļūst lielākas,” skaidroja Musads.

Viļņu spiediens var būt tik liels, ka cilvēki burtiski tiek saspiesti pret objektiem, kas pagadās tiem ceļā.

“Šie viļņi ir ļoti bīstami, jo cilvēki var tikt saspiests pret sienu vai cits pret citu. Tikko divi viļņi satiekas, cilvēki tiek pakļauti spiedienam no abām pusēm,” piebilda Musads.

Ko darīt, ja nonāc tādā pūlī

Par laimi, lielākajā daļā gadījumu cilvēku pilni pasākumi nav bīstami. Tomēr ir vērts paturēt prātā dažas lietas, ja pūlis kļūst bīstams. Galvenā ir apzināšanās, proti, ja tu jūti, ka situācija pūlī sāk kļūt draudīga, tad, visticamāk, tā arī ir. Centies ātri nokļūt līdz mazāk blīvai vietai. Tā tu pasargāsi sevi un arī citus.

“Pat ja tikai neliela daļa cilvēku sāks to darīt, samazināsies blīvums un problēma atrisināsies. Tomēr, ja tu jūti tuvojamies grūšanās vilni, necenties tam pretoties. Ļaujies tam un saglabā līdzsvaru,” turpināja skaidrot Musads.

Dari visu, lai noturētos kājās. Ja viens cilvēks kritīs, tad paklupinās arī nākamos. Cilvēki zem pūļa kājām, visticamāk, tiks sabradāti.

Rokas vislabāk turi pretī krūšukurvim kā bokseris. Tā tev būs vieglāk elpot. Pūļa spiediens var arī cilvēkam likt paģībt un nokrist.

Atslēga ir informācija

Šī nav pirmā reize, kad pūļa viļņošanās ir beigusies traģiski. Piemēram, 2010. gadā tehnomūzikas pasākumā “Love Parade” Vācijā laikā pūlī dzīvību zaudēja 19 cilvēki, bet ievainoti tika 340. Savukārt pagājušajā gādā Trevisa Skota koncertā saspiesti tika astoņi cilvēki.

Tāda veida pasākumos svarīga ir organizācija un pareiza plānošana, lai izvairītos no tā, ka vienā vietā var sapulcēties pārāk daudz cilvēku. Tiesa, Seulas traģēdija ir īpašs gadījums, jo tā bija spontāna cilvēku pulcēšanās pilsētas ielās. Neviens tam nevarēja sagatavoties.

Kā vēstīts izdevumā “Reuters”, pilsētas varasiestādes gaidīja, ka pilsētā varētu sapulcēties aptuveni 100 tūkstoši cilvēku, tomēr neuzskatīja, ka nepieciešami ievērojamāki plānošanas darbi nekā pagājušajā gadā.

“Katru gadu Halovīnā sapulcējas daudz cilvēku. Tomēr vakar bija pārāk daudz, nesalīdzināmi vairāk par laiku pirms Covid-19,” stāstīja kāda Seulas iedzīvotāja.

Pilsētām kļūstot aizvien apdzīvotākām, ir svarīgi saprast, ka tāda veida notikumu iespēja palielinās. Savukārt varasiestādēm būtu jādomā, kā cilvēkus labāk informēt par to, cik bīstami var būt pūļi.