/nginx/o/2020/05/18/13106998t1hec6f.png)
/nginx/o/2022/11/02/14935915t1hd55f.jpg)
/nginx/o/2022/11/02/14935898t1habb0.jpg)
/nginx/o/2021/07/07/13899996t1hc395.jpg)
Līdz ar straujo energoresursu un pārtikas cenu pieaugumu Eiropas valstis piedzīvo lielāko dzīves dārdzības krīzi pēdējo desmitgažu laikā. Covid-19 pandēmija, karš Ukrainā un klimata pārmaiņas ir veicinājušas preču cenu pieaugumu, novedot pie pārtikas trūkuma un strauji pieaugoša satraukuma par nepietiekamu pārtikas nodrošinājumu jaunattīstības valstīs. Taču ir arī labās ziņas. Ar vienkāršām (bet ļoti būtiskām) pārmaiņām pārtikas ražošanā Eiropas Savienība (ES) var mazināt pārtikas cenu inflāciju un palielināt pārtikas krājumu apjomu pasaulē.
Konsultāciju uzņēmuma "SYSTEMIQ" veiktā analīze liecina, ka, samazinot gaļas ražošanas apjomu tikai par 13% (kas ir līdzvērtīgi tam, ja Eiropas patērētāji vienu dienu nedēļā pilnībā atteiktos no gaļas), ES varētu novirzīt pietiekami lielu daudzumu graudu un zemes, ko pašlaik izmanto lopbarības nodrošināšanai, lai kompensētu 23 miljonus tonnu kviešu, kas atbilst Ukrainas 2020. gadā saražotajam apjomam.
Tam nevajadzētu būt pārsteigumam, jo gaļa tomēr ir neefektīvs pārtikas avots.