5 veidi, kā saturēt grožos strauji pieaugošos ikmēneša maksājumus (1)

Nesen veiktā sabiedrības aptauja uzrāda satraucošu tendenci: jau šobrīd 37% iedzīvotāju paredz, ka viņiem būs nepieciešams atbalsts pārtikas iegādei, un kopumā 88% iedzīvotāju ir nobažījušies par ikdienas rēķinu apmaksu un pamatvajadzību nodrošināšanu šajā rudenī un ziemā.

Par spīti tam, mazumtirdzniecības un komercbanku izsniegto maksājumu karšu dati norāda, ka

vasaras periodā gana liela sabiedrības daļa pēc pandēmijas laika ierobežojumu atcelšanas steigusi atgūt nokavēto, dodoties ārvalstu ceļojumos, veicot lielākus pirkumus, apmeklējot pasākumus un liekot lietā naudu, iekams tā zaudējusi vērtību.

Protams, ja ir pārliecība par to, ka naudas lietās viss ir sakārtots sekmīgai apkures sezonas aizvadīšanai, tad viss ir kārtībā, bet, ja izmaksas tomēr ir pieaugušas straujāk nekā iepriekš domāts, tad iespējams attapties gluži neapskaužamā situācijā.

Tomēr, pat ja līdz šim nav izmantota iespēja izveidot drošības spilvenu, - jo aizņemties pašam no sevis ir visvienkāršāk un vislētāk - joprojām ir iespējams veikt finansiālā stāvokļa revīziju un ieviest vairākus būtiskus un efektīvus uzlabojumus, kas noteikti sniegs rezultātus un ļaus sekmīgāk pielāgoties situācijai, kad komunālie rēķini pieaug ne pa dienām, bet pa stundām.

Ģimenes budžeta plānošana

Budžeta plānošana ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā iegūt finansiālo stabilitāti, īstenot lielākas ieceres un mazināt stresu neparedzētās situācijās. Budžetu sakārtot palīdzēs rūpīga ienākumu un izdevumu pārskatīšana, izveidojot uzskaites sistēmu Google Sheets, viedtālruņa aplikācijā vai pierakstu kladē.

Labā ziņa ir tāda, ka nav jāprot algebriskie vienādojumi vai jābūt ar īpašām spējām, lai spētu paredzēt savu finansiālo nākotni.

Budžetu plānot var dažādos veidos. Viens no vienkāršākajiem ir 50 – 20 – 30 noteikums, kas paredz ikmēneša ienākumu sadalīšanu trīs daļās.

Aprēķini ikmēneša ienākumus un sadali trīs kategorijās:

1. 50 % obligātajiem tēriņiem – komunālajiem maksājumiem, pārtikai, transporta izdevumiem u.c.;
2. 20 % iekrājumam – iemaksām pensijas fondā, investīcijām, uzkrājumam neplānotām situācijām un noteiktu mērķu sasniegšanai;
3. 30 % citiem izdevumiem – izklaidēm, apģērbam, frizierim, sporta zāles abonementam u.c.

Diezgan vienkārši, vai ne? Protams, kategorijām nav jābūt sadalītām tieši tādās proporcijās. Katrs dzīvesveids ir unikāls, tādēļ arī ieņēmumi var būt jāsadala pavisam citādi. Piemēram, ja ir augsti mājokļa īres un komunālie maksājumi, obligāto maksājumu sadaļu palielini līdz 60%, attiecīgi samazinot abas pārējās kategorijas.

Ikmēneša maksājumu izvērtēšana

Ne mazāk svarīgi ir arī pārvērtēt prioritātes, sastrukturējot tēriņus trīs kategorijās: obligātie ikmēneša maksājumi, vajadzīgie un vēlamie.

Obligāto ikmēneša izdevumu (komunālie maksājumi, kredīti u.c. rēķini) nemaksāšana draud ar sekām, tādēļ ir rūpīgi jāizvērtē sava iespēja tikt galā ar regulārajiem maksājumiem.

Ja rodas bažas, ka dažādu iemeslu dēļ ar rēķinu gūzmu nav iespējams tikt galā, noteikti nevajag atstāt visu pašplūsmā. Svarīgi ir pašam izrādīt iniciatīvu, sakontaktējoties ar pakalpojuma sniedzēju, lai vienotos par iespēju atlikt maksājumu vai daļējas apmaksas grafika sastādīšanu.

Daudzas bankas kredīta maksājumiem piedāvā pamatsummas maksājuma atlikšanu uz noteiktu laiku, tomēr jārēķinās, ka parasti šajā gadījumā jāturpina maksāt procenti. Maksājuma atlikšanas iespēja ir dažāda veida kredītiem, tāpēc noteikti vērsieties pie bankas, lai saņemtu savai situācijai piemērotāko risinājumu.

Vajadzīgie izdevumi ir tie, bez kuriem nav iespējams iztikt, piemēram, pārtika, transports, internets, mobilie sakari, apģērbs, bet uz to rēķina ir iespējams ietaupīt, izvēloties maciņam draudzīgākās opcijas. Piemēram, salīdzinot veikalu piedāvājumu un izvēloties akcijas preces, pērkot apģērbus un apavus lietoto preču veikalos, ņemot no mājām pusdienu kastīti vai iegādājoties sabiedriskā transporta mēnešbiļeti.

Vēlams pārskatīt arī televīzijas un interneta ikmēneša maksas, kā arī mobilā telefona pieslēguma tarifus, jo piedāvājums un cenas regulāri mainās, tādēļ, iespējams, esi palaidis garām kādu izdevīgu risinājumu.

Vēlamie izdevumi ir tā kategorija, kuru pārskatot ir iespējams būtiski ietaupīt, vienkārši neļaujoties kārdinājumam, piemēram, pirkt kafiju ārpus mājas, biļetes uz koncertu, vēl vienu kurpju pāri, “jo bija liela atlaide”, vai izlaižot kosmetologa apmeklējumu.

Gudra maltīšu plānošana

Pārtika ir tā izdevumu pozīcija, kurai ikdienā tērējam salīdzinoši lielu daļu līdzekļu, tādēļ arī būtiskas finanšu ekonomēšanas iespējas ir saistītas tieši ar uztura paradumu maiņu. Gudra maltīšu plānošana ir viens no paradumiem, kas ļaus gan ietaupīt, gan kļūt videi draudzīgākiem.

28 eiro mēnesī jeb 336 eiro gadā – tik daudz vidēji ietaupītu ikviena Latvijas mājsaimniecība, neizmetot atkritumos pārtikas produktus,

liecina pētījums.

Nekad neej uz veikalu tukšā dūšā un bez saraksta. Centies plānot ēdienreizes un neiepirkties bez liekas nepieciešamības, bet, ja ikdiena ievieš izmaiņas un redzi – tuvākajās dienās neizdosies pagatavot un apēst visu nopirkto, tad taupīgs risinājums ir ātri bojājošos produktus – gaļu, zivis, ogas, dārzeņus, pagatavotās maltītes – sasaldēt. Tas ir lielisks veids, kā ietaupīt un izmantot visus iegādātos produktus, pie reizes mazinot arī pārtikas atkritumus.

Atbalsta apzināšana

Lai palīdzētu iedzīvotājiem energoresursu sadārdzināšanās laikā, arī valdība īsteno dažādus atbalsta pasākumus. Mājsaimniecību energoresursu izmaksu pieauguma daļējai kompensācijai tiek lietoti divi iedzīvotājiem atšķirīgi veidi. Centralizētas siltumapgādes gadījumā vai apkurē izmantojot dabasgāzi, atbalsts tiks piemērots automātiski piestādītajos rēķinos. Turpretī, izmantojot apkurē granulas vai briketes, malku vai elektroenerģiju, iedzīvotājiem nepieciešams iesniegt pieteikumu pašvaldībai. Pieteikumu iespējams iesniegt elektroniski attālināti vai arī ierodoties klātienē pašvaldībā.

Kopš 1.oktobra daļai no energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā iekļautajiem papildu atbalsta pasākumiem mājsaimniecībām gaidāmajā ziemas sezonā iedzīvotāji var pieteikties portālā "www.epakalpojumi.lv".

Lai izmantotu šo iespēju, mājokļa īpašniekam vai īrniekam portālā jāautorizējas ar e-paraksta viedkarti, e-ID identifikācijas karti vai kādu no internetbankām.

Ja šobrīd esi nonācis situācijā, kad zaudēts darbs vai citu iemeslu dēļ būtiski sarukuši ienākumi, īslaicīgas krīzes mazināšanai vajadzētu apzināt visas iespējas saņemt sociālo atbalstu: bezdarbnieka pabalstu, slimības pabalstu vai atbalstu no vietējās pašvaldības sociālā dienesta.

Energoefektivitātes uzlabošana

Iespaidīgo komunālo pakalpojumu rēķinu samazināšanai nepietiks ar LED diožu ieskrūvēšanu kvēlspuldžu vietā un nepilnas tējkannas uzvārīšanu. Tas, protams, palīdzēs ietaupīt dažus eiro no elektrības rēķina, taču

apkures izmaksu būtiskai samazināšanai nepieciešami kardinālāki risinājumi. To vidū ārsienu, pagraba un jumta siltināšana, logu nomaiņa, efektīvākas apkures sistēmas uzstādīšana un varbūt pat elektroenerģijas ražošana savā teritorijā.

2022. gada 8. martā Ministru kabinets apstiprināja grozījumus privātmāju energoefektivitātes paaugstināšanas atbalsta programmā, vienlaikus piešķirot papildu finansējumu 3,27 miljonu eiro apmērā. Privātmāju energoefektivitātes paaugstināšanas programmā atbalsts ir paredzēts dzīvojamo māju atjaunošanai un energoefektivitātes paaugstināšanai vai elektroenerģijas ražošanas iekārtu, tostarp arī saules paneļu, uzstādīšanai.

Apkopotie dati liecina, ka sasniedzamais efekts, ja projekts tiek īstenots kvalitatīvi, ir būtisks. Tā, piemēram,

privātmājās, kuras energoefektivitātes projektus īstenoja pagājušā gada pilotprogrammā, apkures ietaupījums bija robežās no 26% līdz 70%, savukārt ēkas energoefektivitāte tika palielināta par vienu vai divām klasēm.

Visbiežāk māju īpašnieki veikuši būvdarbus dzīvojamās mājas norobežojošajās konstrukcijās, tas ir, logu nomaiņu, ārsienu siltināšanu, bēniņu siltināšanu, apkures veida nomaiņu, ūdens sildīšanas iekārtas nomaiņu un rekuperācijas sistēmas uzstādīšanu.

***

Apdomīgi saimniekojot, ir iespējams lielā mērā samazināt ne vien izdevumus, bet arī resursu patēriņu, līdz ar to arī komunālo pakalpojumu izmaksas. Protams, ja vien ir apņēmība to darīt, jo te īsti vietā ir latviešu teiciens: "Katrs pats ir savas laimes kalējs."

Raksts tapis sadarbībā ar "Bigbank".