Atteikšanās no pulksteņu griešanas ļautu ieekonomēt lielu naudu, uzskata profesore (11)

Tradicionāli enerģijas pieprasījums visaugstākajā līmenī ziemā ir laika posmā no plkst. 17 līdz 19. Ja oktobra beigās nenotiktu pulksteņu griešana, tas ļautu saglabāt dienas gaismu nedaudz ilgāk, tādējādi arī mazinot kaitīgos oglekļa izmešus un pieprasījumu pēc enerģijas.

Karalienes universitātes Belfāstā tīrās enerģijas eksperte, profesore Aiofa Folija pauž, ka “izbeidzot pāreju uz ziemas laiku, mēs varam mazināt pieprasījumu pēc enerģijas gan no mājsaimniecībām, gan no komerciālā, gan no rūpniecības sektora. Tas tādēļ, ka cilvēki pamestu darba vietas un dotos mājās agrāk, nekā tas ir ziemas laikā. Respektīvi – būtu nepieciešams mazāk patērēt gan elektrību, gan siltumenerģiju.”

“Atkarībā no laikapstākļiem šoziem ir iespējams, ka mums būs ļoti jādomā, kam izmantot enerģiju, lai izvairītos no potenciālām problēmām decembrī un janvārī,” norāda eksperte.

Folijas aprēķini liecina, ka, nepārejot uz ziemas laiku, mājsaimniecības varētu ieekonomēt 1,2 mārciņas (1,4 eiro) ik dienas. Tas rezultētos ar 400 mārciņu (465 eiro) lielu ietaupījumu gada laikā.

Protams, šeit netiek ņemtas vērā katra patērētāja enerģijas pakalpojumu sniedzēju tarifu īpatnības.

Folija aktīvi iestājas par vasaras laika saglabāšanu un atteikšanos no pulksteņu griešanas. Par to arī Eiropas līmenī notiek plašas diskusijas. Pirmo reizi pāreja uz ziemas laiku notika 1916. gadā, lai mazinātu enerģijas patēriņu kara laikā, nosacīti pagarinot dienas garumu vasarā. Pulksteņu griešanas oponenti pauž, ka šāda taktika izraisa miega traucējumus un potenciāli palielina ceļu satiksmes negadījumu riskus.

Savos aprēķinos Folija neiekļāva aprēķinus par to, cik daudz dabasgāzes izdotos ieekonomēt gan industriālajos, gan komercsektoros. Viņa vien piebilda, ka “globāli tas ļautu samazināt energoresursu patēriņu, jo pieprasījums pēc enerģijas vakara pīķa laikā samazinātos ap 10%”.

Folija gan norāda, ka pulksteņu griešanas ietekmi uz ceļu satiksmes drošību var apstrīdēt. Pēc viņas aprēķiniem, visvairāk avāriju notiek diennakts gaišajā laikā – apstākļos ar labu redzamību ārpus apdzīvotām vietām. Visbiežāk negadījumi notiek piektdienās, sestdienās, svētdienās un pirmdienās, un galvenie iemesli ir ātruma pārsniegšana, autovadītāju nogurums un alkohols.

Lielbritānijas valdības pārstāvis gan norādīja, ka Folijas aprēķiniem nepiekrīt un ir aplami uzskatīt, ka atteikšanās no pārejas uz ziemas laiku ļautu ieekonomēt naudu.

“Pašreizējā sistēma mums dod optimālu pieejamās dienas gaismas izmantojumu Lielbritānijā, tādēļ nepiekrītam profesores apgalvojumiem,” norādīja Lielbritānijas amatpersona.

Eiropas Parlaments par labu pulksteņu griešanas izbeigšanai nobalsoja vēl 2019. gadā, jo visā Eiropas Savienībā veiktā aptauja liecināja, ka pārliecinošs iedzīvotāju vairākums vēlas no tās atteikties. Tomēr pagaidām atteikšanās no pārejas uz ziemas laiku vēl nav notikusi.

Pulksteņu griešanas ideju pirmo reizi 1907. gadā izteica celtnieks Viljams Vilets. Interesanti, ka Vilets ir populārās grupas “Coldplay” solista Krisa Mārtina vecvecvectēvs, un viens no “Coldplay” lielākajiem hitiem ir “Clocks” (Pulksteņi).