Kā trīsbērnu ģimene nenobijās būvēt māju krīzes apstākļos – Grinbergu pieredzes stāsts (8)

Raksta foto
Foto: Privātais arhīvs/ TVNET kolāža

Pirms deviņiem gadiem, esot pirmā bērniņa gaidībās, Inga un Tālis Grinbergi iegādājās nelielu dārza mājiņu meža ielokā. “Īpašumā ieguldījām ļoti daudz darba, bet tas bija tā vērts, jo, mājiņu pārdodot, mums jau bija pamats jaunceltnei,” stāsta trīs bērnu vecāki. 

Par spīti krīzei, Grinbergi šogad jūnijā sāka būvēt ilgi loloto ģimenes māju Valmieras pievārtē, un nu celtniecības darbi jau atrodas savā augstākajā punktā – ir pabeigta jumta nesošā konstrukcija, visi smagākie darbi un šonedēļ tiks svinēti spāru svētki.

Aicinājām ģimeni uz sarunu, lai rastu atbildes uz jautājumiem, kas varētu būt aktuāli tiem, kuri šobrīd vēl tikai apsver mājas būvniecību.

Kad un kā nonācāt pie plāna būvēt jaunu ģimenes māju?

Pirms deviņiem gadiem iegādājāmies dārza mājiņu.

Jau tad mums bija skaidrs, ka prātīgāks lēmums ir nopirkt ko vienkāršu, bet savu, nevis īrēt dzīvokli.

Paņemot hipotekāro kredītu uz 10 gadiem, nopirkām divus blakus esošus zemesgabalus ar kopējo platību 1100m2, ēkas platība bija 100m2. Kopējā pirkuma summa bija 14000 eiro, vēl 3000 eiro paņēmām klāt mājas sākotnējam remontam.

Mājiņa bija necila, bet atradās ļoti skaistā vietā meža ielokā 10 kilometrus no Valmieras, kas nešķita liels attālums. Saskatījām iespēju pašu spēkiem māju pārbūvēt, pielāgojot savām vajadzībām. Deviņu gadu laikā ieguldījām mājās uzlabošanā daudz darba un līdzekļu, izbūvējot arī papildu telpas.

Lielāko darbu darot pašiem, ar laiku zuda mīlestība pret šo māju – godīgi sakot, bijām ļoti noguruši no nemitīgā pārbūves procesa.

Tāpēc pieņemt lēmumu māju pārdot nebija grūti.

Par jaunas mājas būvniecību nolēmām aptuveni pirms gada, kad visa ģimene bijām “noķēruši” pasaulslaveno vīrusu Covid-19. Pavadot pāris nedēļas mājās, plānojām, ko un kā jau atkal vajadzētu uzlabot mūsu dārza mājā, kurā dzīvojām jau teju 10 gadus: nomainīt apkures sistēmu, mainīt interjeru u.c., līdz

sapratām, ka pareizāk būtu būvēt jaunu, energoefektīvu māju, nevis sākt pārbūvēt jau reiz izremontētu esošo māju.

Ātri pieņēmām lēmumu - būvēsim jaunu ģimenes māju! Atlika tikai izdomāt, kur.

Pēdējo gadu laikā daudzi pārceļas uz laukiem, bet jums ir gluži pretēja izvēle. Kāpēc izlēmāt par labu pilsētai?

Dārza māja, kurā dzīvojām iepriekš, bija 10 kilometru attālumā no Valmieras, un tas apgrūtināja ikdienas loģistiku.

Nolēmām pārcelties uz pilsētu, lai būtu tuvāk skolai, darbam un varētu ietaupīt laiku, ko ik dienu pavadījām ceļā, braucot uz darbu un izvadājot bērnus uz skolu un pulciņiem.

Bijām dzirdējuši, ka vietējā Burtnieku novada (tagad Valmieras novads) pašvaldība ir izsludinājusi izsoli zemes apbūves gabaliem pagastā, kas robežojās ar Valmieras pilsētu – principā Valmierā. Apskatījāmies un sapratām, ka tieši šī ir tā ideālā vieta, kur vēlamies būvēt savu jauno māju. Jauns ciemats, jauna apbūve un – kas nav mazsvarīgi - tikai 100 metru attālumā no skolas, jo mums ir trīs bērni - dēls Ģirts mācās 3. klasē, meita Evelīna - 2. klasē un jaunākā meitiņa vēl ir bērnudārzniece.

Kāda ir īpašuma platība un topošās mājas platība?

Zemesgabals 1625 m2 un mājas apbūve 317 m2 (iekštelpas 178 m2).

Ieskicējiet īpašuma iegādes procesu: kāds tas bija? Vai nācās saskarties arī ar problēmām?

2021. gada pavasarī izsolē nosolījām zemi, piesaistot patēriņa kredītu. Tad sākām projektēt jauno māju un izlikām pārdošanā esošo māju.

Sākām laicīgi meklēt banku, kura var finansēt mūsu projektu, lai noskaidrotu, kādi nosacījumi mums jāizpilda. Neizpratni radīja īpašuma nākotnes vērtības noteikšanas kritēriji, kur tas tiek salīdzināts ar deviņdesmitajos gados būvētajām mājām. Jo mums ir projektēta energoefektīva un moderna māja, bet noteiktā nākotnes vērtība apgrūtināja piesaistīt pietiekošus līdzekļus būvniecībai.

Sapratām -

lai nebūtu jāmaksā ienākuma nodoklis, kapitāla pieaugums no esošā īpašuma pārdošanas viena gada laikā ir jāiegulda jaunā līdzvērtīgā īpašumā.

Laika ziņā bijām ierobežoti, lai pagūtu nodot ekspluatācijā iepriekšējo māju, to pārdotu un paspētu ieguldīt jaunajā īpašumā. Turklāt procesam pa vidu sākās karadarbība ar visām no tā izrietošajām sekām - materiālu sadārdzinājumu un nepieejamību, bet mums vairs nebija atpakaļceļa.

Ar skatu nākotnē saprotam, ka, jā, iespējams, māja izmaksās dārgāk un par to maksāsim vēl nākamos 30 gadus, bet mēs būsim realizējuši savu sapni par jaunu energoefektīvu ģimenes māju pie Valmieras robežas.

Ietaupījums uz transporta izdevumiem, ko iepriekš tērējām, pat vairākas reizes dienā vedot bērnus uz skolu un pulciņiem, ietaupījums uz energoresursiem - tas viss ilgtermiņā noteikti atmaksāsies.

Kādu finansējumu izmantojāt īpašuma iegādei un mājas būvniecībai?

Salīdzinoši ātri pēc izlikšanas pārdošanā mūsu mājai atradās pircējs. Māju pārdevām par 85000 eiro (ekspluatācijā to nodevām tikai neilgu laiku pirms darījuma) un sākām meklēt finansējumu būvniecībai. No iegūtās summas varējām nosegt jauniegādātās zemes atlikušo maksājumu, izbūvēt jaunās mājas siltinātas plātnes pamatus ar komunikācijām un iegādāties daļu gāzbetona bloku. Atlikušajai summai klāt paņēmām “Bigbank” hipotekāro kredītu 171 800 eiro apmērā un “Altum” piesaistīto 10 000 eiro grantu daudzbērnu ģimenēm.

Jāpiebilst, ka,

meklējot finansējumu, aptaujājām teju visas Latvijas bankas, rezultātā secinot, ka prasības visur ir ļoti līdzīgas, bet “Bigbank” piedāvātā procentu likme bija zemāka.

Par labu sadarbībai ar šo banku lika izšķirties vēl kāda nianse. Mūsu gadījumā kredīta ņēmēja ir Inga, bet Tālis – līdzņēmējs. Citām bankām nepatika, ka Tālim kā uzņēmuma vadītājam ir privāts galvojums uzņēmuma savulaik ņemtajam starta kredītam, neskatoties uz to, ka uzņēmums strādā stabili un četru gadu laikā ir krietni attīstījies. “Bigbank” speciālisti izvērtēja, ka šajā gadījumā privāts galvojums nerada risku Tālim kā līdzņēmējam.

Kad sākāt celt jauno māju un kad tā varētu būt gatava?

Šī gada jūnijā saņēmām būvatļauju un sākām zemes darbus.

Plānotais būvniecības laiks ir 12 mēneši – nākamajā vasarā jau ceram ievākties jaunuzceltajā ģimenes mājā.

Mums ar vīru ir sava galdniecība SIA “WoodHeart”, kur pamazām pēc būvniecības esam iecerējuši izgatavot visas mājai nepieciešamās mēbeles.

Sakarā ar pēdējo gadu notikumiem (pandēmija, karš Ukrainā) būvmateriālu cenas sadārdzinās ne pa dienām, bet pa stundām. Kā tas ietekmē jūsu mājas celtniecības projektu?

Cenu svārstības ir liels izaicinājums. Mūsu gadījumā kontroltāme ir taisīta jūnijā, kad cenas jau bija sakāpušas debesīs. Pašreiz būvniecības procesā ir materiāli, kuri turpina sadārdzināties, bet daļa materiālu tomēr paliek lētāki, līdz ar to spējam iekļauties kontroltāmē, šur tur arī ietaupīt un atsevišķās pozīcijās pat varam izvēlēties kaut ko kvalitatīvāku.

Viena problēma ir cena, un otra ir pieejamība, piemēram, gāzbetona bloku gaidīšanas laiks bija trīs  mēneši.

Par laimi, mums noderēja kontakti no iepriekšējām darba vietām, kas palīdzēja visu nokomplektēt laicīgi. Tagad cenšamies domāt trīs soļus uz priekšu un pasūtīt materiālus savlaicīgi, lai nekavētos būvniecība.

Protams, jārēķinās ar to, ka visu laiku ir dzirdami "ekspertu" ieteikumi, ka nav īstais laiks būvniecībai, un tā katru gadu. Jā, pirms pieciem gadiem māju varēja uzbūvēt lētāk, bet tad mums nebija tādas iespējas.

Vai ir kas tāds, ko ar šī brīža pieredzi būtu darījuši citādi?

Gribētu domāt, ka būtiskas kļūdas neesam pieļāvuši, jo līdz šim esam centušies katru soli pārdomāt rūpīgi. Apzināmies, ka mums vēl ir tāls ceļš ejams līdz finišam, - atliek tikai turpināt uzņemto kursu.

Ko jūs ieteiktu tiem, kas šobrīd vēl tikai apdomā sava īpašuma iegādi?

Pašreiz, kad esam savu māju pārdevuši un ir jādzīvo īrētā dzīvoklī, ir skaidrs viens - ar katru dienu, kad īrējam, mēs paliekam nabadzīgāki, tāpēc

ieteikums ikkatram tomēr izvērtēt iespējas iegādāties īpašumu. Kaut nelielu, bet savu, kas nākotnē var būt kā pamats tikt pie plašākas mājvietas.

Speciālista komentārs

Vaicāts par to, kādēļ būtu vērts īres dzīvokļa vietā apsvērt iespēju tikt pie sava īpašuma, "Bigbank Latvija" vadītājs Edgars Surgofts skaidro, ka sava īpašuma iegādei ir vairākas priekšrocības: "Minēšu galvenās - tas ļauj ietaupīt, tas saistās ar stabilitāti, tas ļauj ģimenei plānot savu budžetu un pats svarīgākais, pat ja īpašums iegādāts ar bankas finansējuma palīdzību, klients katru mēnesi maksā par savu īpašumu, nevis atdod naudu citam īpašniekam par īri."

Iespēju ietaupīt speciālists pamato ar to, ka 

bankā regulāri tiek veikti salīdzinājumi īres un īpašuma iegādes cenām, un matemātika līdz šim ir bijusi par labu iegādei, jo līdzīga īpašuma īre visbiežāk ir augstāka nekā kredīta maksājums, ja īpašuma iegāde notikusi ar bankas starpniecību.

Stabilitāte un spēja plānot budžetu Surgofta ieskatā ir vēl divi būtiski plusi par labu īpašuma iegādei: "Ja skatāmies, kas notiek īres tirgū, tad redzams, ka cenas īres līgumos tiek nofiksētas uz noteiktu periodu. Tas nozīmē, ka, tuvojoties īres beigu termiņam, īpašnieks var brīvi pacelt īres cenu, un tad īrnieks tiek nostādīts izvēles priekšā – maksāt vairāk vai saskarties ar visām neērtībām un izmaksām, kas saistītas ar dzīvesvietas maiņu. Savukārt maksājums bankai var būt fiksēts uz visu līguma termiņu, pat ja ir piesaistīts mainīgajai likmei, tomēr jebkurā gadījumā būs paredzamāks."

Atbildot uz jautājumu par to, kas būtu jāņem vērā, pērkot īpašumu vai ceļot māju ar bankas atbalstu, un kādas ir biežāk pieļautās kļūdas, no kurām vajadzētu izvairīties, speciālists norāda, ka bieži vien cilvēki neiedziļinās detaļās, izdarot emocionālus pirkumus.

"Mūsu ieteikums, izvēloties iegādāties īpašumu, būtu sekot zināmajam teicienam – rūpīgi nomērīt un tikai tad griezt.

Iesakām cilvēkiem padomāt, vai izvēlētā īpašuma platība nav par lielu vai gluži pretēji - par mazu. Apdomāt sadzīviskās lietas: laiks un transporta izmaksas ceļā uz darbu, skolu un bērnudārzu. Arī komunālo maksājumu un īpašuma uzturēšanas izmaksas būtu svarīga lieta, kuru ietver ģimenes budžeta plānā. Jāpadomā, vai būs nepieciešami tūlītēji ieguldījumi īpašumā, ar kādiem nākotnes ieguldījumiem jārēķinās. Ja visi šie un citi aspekti ir pārdomāti, tad varam teikt, ka iespēja kļūdīties ar izvēli ir būtiski minimizēta," uzskata Surgofts

Jāņem vērā, ka nozīme ir arī īpašuma atrašanās vietai. Ja īpašums atrodas Rīgā vai apkaimē, piesaistīt bankasfinansējumu tā iegadei būs salidzinoši daudz vienkāršāk.
"Bigbank" ir viens no izņēmumiem, kas izskata arī finansējuma piešķiršanu reģionos, norāda speciālists.

Viņš atklāj - daudzus satrauc tas, ka, pērkot īpašumu, jāizburas cauri lielam informācijas apjomam un jāsaskaras ar virkni nezināmu faktoru, un to var saprast, jo cilvēkam gluži vienkārši nav bijusi šāda veida pieredze: "Par šo noteikti iesaku nesatraukties.

Tieši tāpēc bankā strādā kompetenti speciālisti, kuri ar konsultācijām un rekomendācijām palīdzēs iziet cauri visiem procesiem, lai īpašuma iegādes process būtu pēc iespējas vienkāršāks un patīkamāks.

Raksts tapis sadarbībā ar "Bigbank".

Svarīgākais
Uz augšu