Šodienas redaktors:
Jānis Tereško

"Telpa veido cilvēkus." Interjera psiholoģe par globālām tendencēm un knifiem, kā lēti un skaisti iekārtot telpas

Raksta foto
Foto: Tatiana Buzmakova/Shutterstock

Mājokļa iekārtošana vai atjaunošana ir sarežģīts process, jo jāņem vērā ir gan savas vēlmes, gan telpas izkārtojums, gan arī dažādi interjera elementi. Kas šobrīd ir aktuāls interjera izveidošanai? Kādas tendences iezīmējas nākamgad? Un kā ekonomiski, bet skaisti iekārtot mājokli? Uz šiem un citiem jautājumiem atbild interjera kursu "Sajūtu dizains" vadītāja un interjera psiholoģe Lolita Freidmane, kas telpā strādā ne tikai ar priekšmetiem, bet arī cilvēkiem.

Cilvēka sajūtas - pamats interjera izveidošanai

Lolita Freidmane par šī brīža iezīmēm un tendencēm mājokļa iekārtošanā vai atjaunošanā stāsta: "Ir meta, makro un mazās tendences vai iezīmes, ko es saistu ar krāsām, mēbelēm, dekoriem un noskaņām. Raugoties no globālā aspekta, viena no lietām, kas jāuzsver, ka interjera dizainers kalpo cilvēkam. Otrkārt, cilvēki saprot, ka telpa veido viņus. Līdz ar to ir jāieguldās telpā, jo tā veido tevi pašu.

Globāli vērojams, ka cilvēki izvēlas interjeru, kas balstīts uz sajūtām un emocionālo veselību. Tendence ir attiecināma uz cilvēku sajūtām, domām un vēlmēm. Tā ir globālā tendence - cilvēks maina vidi atbilstoši tam, kā jūtas labi, komfortabli un vērsts uz veiksmi un enerģijas piepildījumu, kas palīdz ikdienā sasniegt savas virsotnes.

Šobrīd netiek primāri domāts par to, kādā krāsā, kādā veidā nokrāsot sienas vai priekšmetus, bet gan par cilvēka sajūtām. Sākumā jāsaprot, kā es pats dzīvošu tajā telpā. Tikpat labi telpa cilvēku var degradēt. Kā interjera psihologs varu galvot, ka arī tā notiek."

Eksperte kā vēl vienu tendenci uzsver to, ka cilvēki maina telpas platību, piemēram, mazāk vietas atvēlē guļamistabai, bet vairāk vannas istabai.

"Daži cilvēki vairāk fokusējas uz vietu virtuvei, bet mazāk viesistabai. Tā ir realitāte. Pēc pandēmijas iezīmējās arī tendence, ka cilvēki vēlas atvērtu telpu, bet savu funkcionalitāti iedala "mīkstajās sienās", piemēram, aizkari vai drapērijas, kas nodala šo telpu.

Raksta foto
Foto: Ground Picture/Shutterstock

Tam līdzi radās arī tendence, ka telpās vēlas vairāk dabisko apgaismojumu. Cilvēki mājokļus pērk ar lielākiem logiem. Tie, kas nevar atļauties lielos logus, tad izvēlas, piemēram, apgaismojumu, kas atdarina dienas saules gaismu. Ir arī gaismas žalūzijas, kas kļūst populāras cilvēku vidū."

Vēl viena globālā tendence ir tā, ka telpas tiek vairāk iekārtotas ar augiem. "Cilvēki vairāk pievēršas zaļumiem – sākot no loku audzēšanas uz palodzēm līdz pat puķēm, ziediem, kaktusiem un sukulentiem. Ir pat tādi dizaineri, kas palīdz cilvēkiem iekārtot mājokli, balstoties uz augu izmantošanu. "Pilsētas džungļu" tendence paliek arvien populārāka, lai būtu dabas klātbūtne," saka Freidmane.

Kolorbloki un globāli lokālais

Runājot par krāsām, interjera psiholoģe norāda, ka tas ir ļoti individuāli, tāpēc nevar apgalvot, ka populāra ir tikai kāda konkrēta krāsa. "Es neieteiktu konkrētu krāsu, ja nezinu konkrēta cilvēka sajūtas un vēlmes. Taču ir vērojama tāda iezīme, ka cilvēki ir palikuši vairāk nelaimīgi. Un cilvēkiem nepieciešams prieku ienest mājās, kam lieliski palīdz krāsas. Tādā veidā veidojas interjeri, kas tiek dēvēti par kolorblokiem.

Piemēram, var būt viena telpa, kas tiek optiski sadalīta uz pusēm vai trešdaļu, un vienā konkrētā krāsā tiek nokrāsota atsevišķā daļa. Griesti, durvis un palodze ir vienā krāsā.

Kolorbloku veidojam arī ar mēbelēm, piemēram, var būt ļoti mierīgs interjers, bet var būt ļoti spilgtas krāsas virtuve. Tā iezīme ir radusies pēdējā laikā."

Freidmane uzsver, ka cilvēki labprāt izvēlas arī košumu, jo trūkst piedzīvojumu, vasaras, prieka un jautrības. Piemēram, žurnālgaldiņš ir asinssarkans vai zaļš. Tas pats arī attiecināms uz audumiem.

"Runājot par mēbelēm un tendencēm, ir tāda tendence kā "globāli lokāls". Tas nozīmē, ka cilvēki mājās izvēlas priekšmetus, kas radīti Latvijā. Kā piemēru var minēt kumodes iegādi, jo cilvēki raugās vairāk uz to, vai kā materiāls ir izmantots Latvijas ozols. Tāpat vērojams, ka cilvēki pēta arī tādus priekšmetus kā spoguļi.

Tiek meklēts kāds stāsts, emocionālā pieķeršanās kādai lietai, tāpēc cilvēki izvēlas ilgi un skrupulozi, jo no lielās izvēles meklē sev "tuvāko" priekšmetu," saka interjera psiholoģe.

Iezīmes nākamajam gadam

Pēc ekspertes novērojumiem, cilvēki telpā vairāk pievēršas psiholoģiskajam un emocionālajam aspektam. "Šī iezīme turpināsies vismaz piecus gadus. Esmu viens no retajiem cilvēkiem, kas Latvijā runā par interjera psiholoģiju. Tas, ko redzu, ka cilvēki arvien vairāk interesējas par to, kā var būt laimīgas konkrētajā telpā.

Patiesībā telpā var veidot savu labsajūtu un radīt tādu vidi. Lielākoties cilvēki 87% no savas ikdienas pavada telpās, tāpēc videi ir liela loma. Es pieļauju, ka nākamā tendence būs tāda, ka interjeru arvien vairāk piemeklēs savam emocionālajam fonam.

Populāra kļūst stūrīšu vai mīļu vietu iekārtošana telpās. Piemēram, filmēšanas stūrītis vai skaistuma altāris, kas sniedz pozitīvas emocijas, jo konkrētie priekšmeti palīdz cilvēkiem smelties enerģiju," viņa stāsta.

Pirms iekārtojat mājokli eksperte aicina saprast, kas dara laimīgu, un tad attiecīgi telpu sadalīt pa darbībām. "Tas nozīmē, ka jāuzdod sev jautājumi – kur es ēdīšu? Kur gulēšu? Kur atpūtīšos? Kur smelšos enerģiju?

Ja atbild uz šiem jautājumiem, tad ir ļoti viegli iekārtot mājokli. Atbilstoši šim vajadzībām pakārtojas mājokļa interjers. Tā ir koncentrēšanās ap to, kas visvairāk interesē; ap vidi, kas ir tuva un mīļa. Sevis izzināšana un interjera psiholoģiskā iezīme, manuprāt, būs nākamo gadu lielā tendence," saka interjera psiholoģe.

Kā ekonomiski, bet skaisti iekārtot mājokli?

  1. Jāatmet visi stereotipi. Šobrīd cilvēkus ierobežo “sociālie rāmji”, kuriem vēlas līdzināties vai uz ko tiekties.
  2. Jāizveido saraksts ar atbildēm uz jautājumiem par to, kā jūtas telpās un kā vēlas tās iekārtot.
  3. Dabas klātbūtne telpā. Rekomendējams parūpēties par augiem telpās vai dabīgo apgaismojumu. Var veidot augu kompozīcijas, piemēram, burkās vai stikla traukos.
  4. Veidot sev skaistuma, labsajūtas punktus. Ir jāatrod vai jāizveido laimes punkti telpās, kurus izveidot tur, kur tas ir pieņemams. Piemēram, priekšnamā izveidot kādu kompozīciju, izlikt fotogrāfijas vai priekšmetus, kas sniedz labsajūtu.
  5. Izvēlēties spilvenus, dekorus un galdu kompozīcijas. Ieteikums iekārtot žurnālu vai cita vaida galdiņus, piemēram, kur novietot ūdens krūzi. Jāņem vērā, lai virsma nav "tukša".
  6. Izvēlēties skaistus traukus. Piemēram, šobrīd jaunieši vairāk koncentrējas uz senlaicīgu priekšmetu un apģērbu izvēli, tāpēc arī traukus var piemeklēt šim stilam. Par minimāliem līdzekļiem arī skaistus traukus var iegādāties.
  7. Izvēlēties dažādus aromātus, piemēram, sveces. Tas arī sniedz emocionālo fonu un labsajūtu telpā. Ieteikums izvēlēties katrai telpai savu aromātu.

Precīzi jāzina, cik liels ir budžets

Vaicājot par konkrētām naudas summām, cik nepieciešams, lai iekārtotu interjeru, eksperte skaidro: "Var definēt procentuāli to, cik esi gatavs samaksāt par interjera iekārtošanu. Piemēram, 30 % no kopējā budžeta tiek atvēlēts konkrētam mērķim. Statistiku par konkrētām naudas summām nevar pateikt.

Ja nepieciešams runāt par konkrētām summām, tad mans ieteikums ir cilvēkiem, kuri grasās iegādāties mājokli, ļoti skaidri saprast, cik daudz ir pieejama nauda. Piemēram, ir tāds pakalpojums, ka uztaisām dizaina projektu un varam sacenot, kas nozīmē, ka klientam, pirms pieņem lēmumu, ir vesela mape ar specifikācijām, cik maksā interjers, kas viņam patīk.

Tad cilvēks saprot, ka budžets ir X liels. Un tālāk jau jāizanalizē, cik ilgā periodā interjera iekārošanu var realizēt. Šis ir viens variants."

Otrs variants ir tāds, ka cilvēks konkrēti zina, cik daudz naudas ir, un vēršas pie dizainera, lai izstāstītu savas vēlmes. "Tajā brīdī dizainers ir arī ekonomists un saplāno projektu tā, lai interjers un dizains ietilptu cilvēka noteiktajā budžetā.

Ja nepieciešams dekorēt, tad arī šeit nav iespējams definēt konkrētas naudas summas, jo, sākot no vienas sveces, kura maksā 15 eiro, līdz pat ļoti lielam gala summa var būt atšķirīga."

Raksts tapis sadarbībā ar "Bigbank".

Nepalaid garām!

Uz augšu