Fiksētais tarifs, mainīgais vai saule – kā pie elektrības tikt visizdevīgāk? (4)

Noteikti vērts apsvērt ideju arī sameklēt lētāku elektrības tarifu, pat ja šobrīd jau ir spēkā līgums. Atšķirībā no dabasgāzes tirgus elektrības piegādātāju mājsaimniecībām ir iespēja izvēlēties no pagara saraksta vai pat ražot to pašiem.

Saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) datiem Latvijā elektroenerģiju pārdod 15 komersanti, izmantojot vienoto sadales tīklu.

Katrs piedāvā mazliet atšķirīgu tarifu, cenas aprēķināšanas kārtību, līguma darbības ilgumu un pieļaujamā patēriņa apjoma robežas. Mainās arī tirdzniecības pakalpojuma maksa, tādēļ klientiem ir zināmas izvēles iespējas. Tiesa, piegādātāji lielākoties elektrību paši neražo, tādēļ to nākas iepirkt no ražotājiem vai biržā, kur cenas visiem pircējiem ir stipri līdzīgas, tomēr pastāv dažas nianses, kas var palīdzēt samazināt izmaksas.

Prognozējamība pret elastību

Elektrības tirgū dominē divu veidu tarifi – fiksētais un mainīgais. Pirmajā klientam tiek noteikta fiksēta summa par kilovatstundu visa līguma termiņa garumā, otrajā cenas mainās pa stundām un to svārstības tieši ietekmē ikmēneša izdevumus.

Fiksētā tarifa priekšrocība ir prognozējamība. Patēriņu sareizinot ar kilovatstundas izcenojumu, var nojaust, cik daudz naudas būs jāmaksā. Taču,

noslēdzot ilgtermiņa līgumu ar šobrīd vidēji augstu tarifu, iespējams, nākotnē nāksies krietni pārmaksāt, ja biržā cenas būs kritušās. Tādēļ ir ļoti svarīgi «noķert» brīdi līguma noslēgšanai, kad cenas ir zemas.

Tām aptuveni var izsekot divos salīdzināšanas kalkulatoros energija24.lv un elektroenergija.lv. Ievadot mājsaimniecības vidējo enerģijas patēriņu, vietnes parādīs aptuveno kilovatstundas cenu un mēneša izmaksas. Tā, piemēram, mājsaimniecībai, kas mēnesī patērē 150 kilovatstundas elektrības, raksta tapšanas brīdī komersanti piedāvāja fiksētos tarifus par 32-40 centiem par vienu kilovatstundu, savukārt biržas cena vairākumam bija ap 35 centiem. Pieskaitot elektroenerģijas piegādes maksu, pieslēguma nodrošināšanas maksu un PVN, fiksētajos tarifos pie šādām cenām mēneša maksājums būtu 60-80 eiro robežas, atkarībā no līguma darbības ilguma, savukārt mainīgajos ap 42-45 eiro.

Te gan jāņem vērā, ka mainīgo tarifu gala izmaksas ir gandrīz neiespējami aprēķināt, jo tās ir pārāk svārstīgas.

Tērējot elektrību augsto biržas cenu pīķa stundās, kas tradicionāli ir rītos un vakaros, var krietni uzaudzēt rēķinu, savukārt darbinot elektroierīces dienā un naktī, to var pamatīgi samazināt.

Precīzāku ieskatu biržas dinamikā var gūt vietnē nordpoolgroup.com, kur ļoti precīzi tiek uzrādītas cenu izmaiņas pa stundām.

Lai gan speciālisti iesaka biržas tarifu izvēlēties vien tiem, kuri patiešām ir gatavi sekot līdzi cenu izmaiņām un gūt no tām labumu, SPRK dati rāda, ka interese par šo pieslēguma veidu aug. 2021. gada 4. ceturkšņa beigās mainīgas cenas līgumu īpatsvars mājsaimniecību segmentā pieauga līdz 17,91%, kamēr fiksētas cenas līgumu ar nemainīgu cenu līgumā noteiktajam periodam bija izvēlējušies 57,31% mājsaimniecību. Savukārt izlīdzinātā pakalpojuma īpatsvars samazinājās līdz 24,78%.

Saules Latvijā pietiek

Ja šīs izmaksas šķiet par augstām, var apsvērt saules fotovoltu paneļu jeb mikroģeneratoru uzstādīšanu. Mājsaimniecības tradicionāli izvēlas paneļus ar jaudu līdz 11,1 kW, jo jaudīgāku iekārtu uzstādīšanai jāsaņem Ekonomikas ministrijas atļauja.

Līdzšinējā saules paneļu īpašnieku pieredze rāda, ka Latvijā 1 kW saules paneļa vasarā saražo ap 130–140 kWh mēnesī, ziemā – 5–25 kWh mēnesī.

Tas nozīmē, ka saulainajos mēnešos mājsaimniecība ar 11 kW bateriju saražos ap 1500 kWh elektrības jeb krietni vairāk, nekā tai nepieciešams.

Ziemā kopējais apjoms būs ievērojami mazāks, 55-275 kWh, ar ko privātmājai ar siltumsūkņa apkuri, visticamāk, nepietiks, taču elektrības ražotājiem ir dota iespēja piepirkt trūkstošo enerģijas apjomu par 4 centiem kilovatstundā, ja viņi vasarā to ir iepludinājuši kopējā tīklā.

Saules paneļi ir salīdzinoši vērienīga investīcija, tādēļ pirmos gadus pēc to uzstādīšanas ekonomiskais izdevīgums būs mazāks nekā pēc paneļu izpirkšanas. Viens no elektrības tirgotājiem savā saules paneļu cenrādī norāda, ka

vidusmēra privātmājai nepieciešamajam 6000-7000 kWh gada patēriņam būtu vajadzīgi 20 paneļi ar kopējo risinājuma jaudu 7,5 kWp.

Tas klientam izmaksātu 8990 eiro, ko pakalpojuma sniedzējs piedāvā sadalīt 72 maksājumos pa 139 eiro mēnesī. Šī summa būs jāmaksā gan vasarā, kad reālais elektrības patēriņš būs mazs, gan ziemā, kad nāksies elektrību piepirkt. Tiesa, piemaksājamā summa būs neliela, ja vien paneļu īpašnieks ir pieslēdzies kopējam elektrotīklam un sakārtojis visas formalitātes. Tad pat ziemā par 500-600 kWh patēriņu nāksies piemaksāt ne vairāk par 30 eiro mēnesī.

Elektrības cenu kalkulatori rāda, ka, pērkot elektrību no kāda piegādātāja par aptuveni 500 kWh, mēneša elektrības patēriņu mainīgā tarifa izmaksas būtu ap 160 eiro, bet fiksētā – 220 līdz 250 eiro.

Ieguldījums nākotnē

Naudas ietaupīšana gan nav vienīgais ieguvums. Saules paneļi sniedz neatkarību. Cenu svārstības energoresursu tirgū paneļu īpašnieku skar minimāli, un arī vētras pārrautas līnijas vairs nenozīmē, ka mājsaimniecība paliks bez elektrības. Turklāt saules paneļi ir atjaunojamas enerģijas avots, tādēļ sniedz pienesumu klimata pārmaiņu piebremzēšanā. Tā taču ir brīnišķīga sajūta – maz maksāt par elektrību un vienlaikus palīdzēt planētai, vai ne?

Ņemot vērā, ka saules paneļi kalpo aptuveni 25 gadus, to uzstādīšana pilnīgi noteikti atmaksājas.

Šajā rakstā apskatītajā piemērā pirmos 6 gadus izmaksas būs līdzīgas kā pērkot elektrību no piegādātāja, taču nākamos 19 maksa par elektrību būs minimāla. Ja vēl plānota elektromobiļa iegāde, tad ieguvums ir divkāršs, jo arī «degviela» braucieniem maksās daudzkārt mazāk nekā benzīns, dīzelis, vai elektrība publiskajās uzlādes stacijās.

Apskati arī citus risinājumus energoefektīvākam dzīvesveidam šeit.

Raksts tapis sadarbībā ar "Luminor".