Zviedrija norobežosies no Sīrijas kurdu grupējumiem

Sīrijas kurdu zemessardze YPG un tās politiskais spārns Demokrātiskās vienības partija (PYD) tiek uzskatīta par Turcijas kurdu bruņotā separātistu grupējuma Kurdistānas strādnieku partija (PKK) atzaru.

PKK kopš 1984.gada cīnās par neatkarīgas Kurdistānas valsts izveidošanu kurdu apdzīvotajos apgabalos Turcijā. Šis konflikts kopumā prasījis aptuveni 45 000 cilvēku dzīvības. Līdzīgi Turcijai, gan ASV, gan Eiropas Savienība (ES) PKK uzskata par teroristisku organizāciju.

Tomēr Zviedrija, tāpat kā ASV un vairākas citas NATO dalībvalstis, sniegušas atbalstu YPG cīņā pret teroristisko grupējumu "Islāma valsts".

Tikmēr Turcija piedraudējusi bloķēt Zviedrijas uzņemšanu NATO, ja tā nepārtrauks atbalstīt YPG.

"Starp šīm organizācijām un PKK pastāv pārlieku cieša saite (..), lai tas nāktu par labu mūsu attiecībām ar Turciju," sarunā ar Zviedrijas Radio atzinis Billstrems. "Primārais mērķis ir Zviedrijas dalība NATO."

Ar šo paziņojumu Billstrems nācis klajā dažas dienas pirms paredzētās Zviedrijas premjerministra Ulfa Kristersona vizītes Ankarā, lai mēģinātu pārliecināt Turcijas prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu atbalstīt Zviedrijas uzņemšanu NATO.

Sākoties Krievijas atkārtotajam iebrukumam Ukrainā, Somija un Zviedrija izšķīrās par atteikšanos no ilgstoši ievērotās neitralitātes politikas un izlēma pievienoties NATO.

Stokholma un Helsinki cerēja, ka iestāšanās procedūra aliansē risināsies ātri, taču Turcija to nobremzēja.

Erdogans apsūdzējis abas valstis par patvēruma sniegšanu Kurdistānas Strādnieku partijas (PKK) kaujiniekiem, apgalvojot, ka tādējādi tiekot atbalstīts terorisms.

NATO samitā jūnijā Somija un Zviedrija apņēmās neatbalstīt tos kurdu grupējumus Sīrijā, kurus Turcija uzskata par saistītiem ar PKK, un piekrita atcelt ieroču embargo, ko tās noteica Ankarai pēc Turcijas ofensīvas Sīrijas ziemeļos 2019.gadā. Abas valstis arī apņēmās risināt jautājumu par Ankaras meklēto personu izdošanu un veikt apmaiņu ar informāciju.