Rīgas ostā un uz kuģa Rīgas līcī iestrēguši tūkstošiem tonnu minerālmēslu

Minerālmēslu krava pieder firmai, uz kuru attiecas Eiropas Savienības sankcijas, kas tika pieņemtas Krievijai iebrūkot Ukrainā

Kā norādīja VVD pārstāve Aija Jalinska, SIA "Riga fertilizer terminal" septembrī izvedis 23 329,32 tonnas minerālmēslu, to starpā vairāk nekā pusi no objektā esošā amonija nitrāta. Patlaban termināla teritorijā atrodas 89 199 tonnas minerālmēslu, tai skaitā 9,1 tūkstoši tonnas amonija nitrāta.

Viņa skaidroja, ka lielākajai daļai no uzņēmumā esošajām ķīmiskām vielām patlaban nav saņemti nepieciešamie saskaņojumi darījumiem to tālākai aprites nodrošināšanā, ka arī pastāv būtiski juridiski šķēršļi noteikto sankciju likuma izpratnē, lai esošos faktiskos apstākļos varētu izvest lielāko daļu no terminālā esošajiem minerālmēsliem.

Jalinska akcentēja, ka darījumi un pārvietošana, kas attiecināma uz bīstamās kravas apjomu - amonija nitrātu, ir saskaņoti kompetentajās iestādēs un nepastāv juridiski šķēršļi kravas daļas pārvietošanai. Tāpēc VVD 1.novembrī ir izdevis rīkojumu par finanšu sankcijas piemērošana par 27.maijā izdotā lēmuma attiecībā uz kravu izvešanu nepildīšanu.

Pēc viņas paustā, ņemot vērā, ka SIA "Riga fertilizer terminal" ir īslaicīgas bīstamo kravu uzglabāšanas termināls un noteiktie termiņi, kas vērtēti izstrādātajā drošības dokumentācijā, ir pārsniegti, VVD izdevis izpildrīkojumu piemērojot uzņēmumam piespiedu naudu 5000 eiro apmērā. Kā pamats izpildrīkojumam ir bīstamās kravas daļas neizvešana saskaņā ar izdoto iekārtas darbības apturēšanas lēmumā noteikto termiņu.

18.oktobrī kompleksajā komisijas inspekcijas pārbaudē, kurā piedalījās VVD, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Valsts darba inspekcija un Patērētāju tiesību aizsardzības centra speciālisti, netika konstatētas būtiskas drošības risku pārvaldīšanas neatbilstības.

Savukārt ĀM norādīja, ka atbilstoši ministrijas rīcībā esošajai informācijai nedz kuģa īpašnieks, nedz kravas īpašnieks līdz šim nav vērsies Latvijas iestādēs ar lūgumiem attiecībā uz šo kravu. ĀM uzsvēra, ja atbildīgie dienesti konstatē vides vai sabiedrības veselības apdraudējumu, tad dienesti atbilstoši tiesību aktiem var veikt piespiedu pasākumus kravas izvešanai.

VVD pārstāve arīdzan atzīmēja, ka Rīgas ostā atrodas ne tikai SIA "Riga fertilizer terminal" 89 199 tonnas minerālmēslu, tai skaitā 9,1 tūkstoši tonnas amonija nitrāta, bet arī uzņēmuma SIA "Systems Recycling" minerālmēsli 7439 tonnu apmērā. VVD pārstāve norādīja, ka uzņēmums minerālmēslu uzglabāšanu Rīgas ostas teritorijā veic bez nepieciešamajām vides atļaujām.

Uzņēmumam ir uzdots minerālmēslu kravas no teritorijas izvest. Par darbību bez rūpniecisko avāriju riska objektiem nepieciešamās drošības dokumentācijas un nepieciešamas atļaujas SIA "Systems Recycling" ir administratīvi sodīts, kā arī papildus administratīvam sodam par uzdoto pienākumu, uzņēmumam uzdots organizēt kravu izvešanu un to tālāku atbilstošu apsaimniekošanu, par labprātīgu neizpildi piemērots izpildrīkojums par piespiedu naudu.

Ventspils ostā atrodas AS "Kālija parks" 52 447 tonnas kālija hlorīda, SIA "Ventamonjaks" aptuveni 3000 tonnas sašķidrinātā amonjaka tehnoloģiskie atlikumi, kurus plānots izvest ar autocisternām.

Jau vēstīts, ka uz kuģa esošais kālija hlorīds pieder firmai, uz kuru attiecas sankcijas, kas uzliktas Kremlim pietuvinātajam krievu biznesmenim Dmitrijam Mazepinam.

Aptuveni nedēļu pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā Rīgas ostā no Pēterburgas ienāca daļēji uzkrauts kuģis "Asian Majesty". "Riga fertilizer terminal" to turpināja piepildīt ar kālija hlorīdu, un kopš 5.marta kuģis ar minerālmēslu kravu atrodas Rīgas līcī.

Eiropas Savienība ir piemērojusi sankcijas Mazepinam, kura kontrolē atrodas gan minētais terminālis, gan arī Maurīcijā reģistrētā firma "United Fertilizers Comapany Limited", kurai pieder kuģa krava. Tās deklarētā vērtība ir ap 17 miljoniem ASV dolāru.

Kuģa īpašnieks ir Singapūrā reģistrēta kompānija, un uz pašu kuģi un tā komandu sankcijas neattiecas. Tas varētu pamest Latvijas teritoriju, ja vien uz tā nebūtu konkrētās kravas, kas uzskatāma par iesaldētu ekonomisko resursu. Atšķirībā no citiem gadījumiem, šoreiz nav tā, ka kravu kaut kur citur gaidītu pircējs, kuram nav saistību ar sankcijām.

Pie risinājuma, ko iesākt ar kuģi un tā kravu, jau vairākus mēnešus strādā vismaz piecas iestādes - ĀM, VVD, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, VID un Rīgas Brīvostas pārvalde, taču konkrētu scenāriju aizvien nav.

Risinājumu rast neizdodoties, jo ne kuģis, ne krava nepieder Latvijā reģistrētām firmām, tām šeit nav bankas kontu un tās neesot vērstas uz sadarbību, atzinuši vairāku iestāžu pārstāvji.