"Getliņi Eko": Sadzīves atkritumus jau pēc pieciem līdz septiņiem gadiem poligonā noglabāt vairs nevarēs (5)

Viņa skaidroja, ka pašlaik "Getliņi Eko" strādā bez traucējumiem, taču jautājums par to, kur nākotnē noglabāt atkritumus, kļūst arvien aktuālāks. Sadzīves atkritumus jau pēc pieciem līdz septiņiem gadiem poligonā noglabāt vairs nevarēs Pašlaik uzņēmuma teritorijā atkritumu apsaimniekošanai veltīti 80 hektāri.

Kā uzsvēra Avota, "Getliņi Eko" ir lielākais atkritumu apsaimniekošanas poligons Latvijā, kur tiek apsaimniekota puse no visiem valsts atkritumiem.

Skaidrojot potenciālos nākotnes scenārijus, Avota pauda, ka iedomāties iespējams vismaz trīs - palielināt "Getliņi" teritoriju, atkritumus dedzināt enerģijas ieguvei vai būvēt jaunu poligonu. Tomēr neviens no tiem nav īstenojams - "Getliņi" teritoriju nav iespējams palielināt, jo to nepieļauj tās tuvums Daugavai, privātīpašumiem un saimnieciskās darbības veicējiem novadā, atkritumu dedzināšana nav iespējama, jo tā nav paredzēta nevienā no reģionālās attīstības plāniem, vienlaikus jauna poligona būvniecība patlaban uzņēmumā vai nozarē netiek apspriesta, turklāt "Getliņi" veiktās aptaujas liecina, ka iedzīvotāji nevēlas dzīvot poligonu tuvumā.

Lai mazinātu poligonā nonākošo atkritumu daudzumu, "Getliņi Eko" iedzīvotājus aicina uzmanību pievērst trim būtiskiem aspektiem, tostarp nepirkt lieku, iegādāto izmantot atkārtoti, kā arī veikt atkritumu šķirošanu. Ar plašāku informāciju par atkritumu apriti un to samazināšanu iespējams iepazīties "Getliņi Eko" sociālās kampaņas tīmekļvietnē "gribampoligonu.lv".

Sociālā kampaņa ilgs līdz janvārim.

Taujāta par pašreizējiem iedzīvotāju paradumiem, Avota norādīja, ka socioloģiskās aptaujas liecina, ka pirms depozīta sistēmas ieviešanas sevi par šķirotājiem uzskatīja 60% Latvijas iedzīvotāju, savukārt patlaban tie ir 79% aptaujāto iedzīvotāju.

"Depozīts atrisina daudz, bet ne visu," sacīja Avota, piebilstot, ka, lai arī poligonā samazinājies nodoto vienību daudzums, būtiski domāt arī par turpmākajiem paradumiem atkritumu šķirošanā. Cita starpā liels atsvars būs arī likumā noteiktajai bioloģisko atkritumu šķirošanai līdz ar 2023.gada 31.decembri.

Informācija "Firmas.lv" liecina, ka "Getliņi Eko" 2021.gadā strādāja ar 31,029 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 12,9% vairāk nekā gadu iepriekš. Vienlaikus kompānijas peļņa saruka par 49,7% - līdz 297 994 eiro.

"Getliņi Eko" reģistrēts 1997.gadā, un tā pamatkapitāls ir 6 008 569 eiro. Kompānija pieder Rīgas valstspilsētas pašvaldībai (97,7%) un Ropažu novada pašvaldībai (2,3%).