Papildu neērtības rada arī neprognozējamība projektu izstrādes nosacījumos. "Piemēram, sistēmas operators AS "Sadales tīkls" maijā pēkšņi samazināja tehnisko noteikumu derīguma termiņu no 24 uz 9 mēnešiem, kuru laikā ir jāpabeidz būvprojekta izstrāde," skaidro Lazda un norāda, ka valstī tomēr vajadzētu būt vienotam procesam ar visiem skaidriem un paredzamiem noteikumiem, turklāt šiem noteikumiem jābūt vienotiem visiem atjaunīgās enerģijas projektiem.
"Nebūtu pieļaujama īpaša statusa piešķiršana vieniem, vienlaikus diskriminējot pārējos. Ieviešot sakāpināti augstus maksājumus par jaudu rezervēšanu, visvairāk cietīs mazie zaļās enerģētikas projekti, kuru virzība šobrīd notiek visstraujāk un lielākoties ar vietējā kapitāla palīdzību," atzīmē Lazda.
Viņaprāt, minēto priekšlikumu apstiprināšana novedīs pie tā, ka Latvijā būs iespējams īstenot tikai dažus lielus megaprojektus ar spēcīgu politisko aizmuguri un milzīgām finanšu rezervēm, faktiski no spēles izslēdzot mazos un vidējos uzņēmējus.
"Evecon" vadītājs atzīmē, ka tiek plānots, ka projekta attīstītājs turpmāk tehniskās prasības varēs saņemt tikai brīdī, kad ir iemaksāta jaudas rezervēšanas maksa, paredzot, ka līdz 5 MW projektiem ir jāveic pārskaitījums, savukārt projektiem virs 5 MW ir iespējams iesniegt bankas garantiju. Šobrīd Latvijā šādu lielo projektu īstenošanai vairs nav pieejamas brīvas jaudas, bet tās iespējams iegūt, piemēram, apturot jau iesākto projektu attīstību.
"Konkurenci iespējams samazināt, gan ieviešot jaunas izmaksu barjeras, gan arī piešķirot īpašu statusu vienam vai atsevišķiem nākotnē plānotiem projektiem. Tas, protams, ierobežos jaunu investīciju ienākšanu nozarē un, visticamāk, veicinās kārtējo oligopola vai monopola situācijas veidošanos. Viens vai daži uzņēmumi kārtējo reizi diktēs savus nosacījumus visiem pārējiem," sašutumu pauž Lazda.