"Klimata solidaritāte vai kolektīvā pašnāvība": Gutērrešs skarbi izsakās ANO Klimata konferencē (5)

"Sadarboties vai iet bojā. Tas ir vai nu klimata solidaritātes pakts, vai kolektīvās pašnāvības pakts," konferencē Šarm eš Šeihā sacīja Gutērrešs.

Viņš aicināja noslēgt vēsturisku darījumu starp bagātajām valstīm un attīstības valstīm ar mērķi samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju un ierobežot globālo sasilšanu ar 1,5 grādiem pēc Celsija salīdzinājumā ar līmeni, kāds bija pirms rūpnieciskās revolūcijas.

Gutērrešs sacīja, ka par mērķi jāizvirza atjaunojamas un finansiāli pieejamas enerģijas nodrošināšana visiem, un aicināja lielākos siltumnīcefekta gāzu emitētājus - ASV un Ķīnu - pastiprināt savus centienus cīņā ar klimata pārmaiņām.

Saglabājot esošo trajektoriju, pasaules ceļš ved uz klimata elli, sacīja Gutērrešs.

Zinātnieki ir brīdinājuši, ka jebkura temperatūras paaugstināšanās virs 1,5 grādiem pēc Celsija draud ar ekosistēmu sabrukumu un neatgriezeniskām izmaiņām klimata sistēmā.

Klimata pārmaiņu sekas vissmagāk skar valstis, kas pašas nav lielākās piesārņotājas, tādēļ spēkā pieņemas aicinājumi bagātajām valstīm, kas ir lielākās piesārņotājas, palīdzēt nabadzīgajām valstīm.

ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), kurā apvienojušās 195 pasaules valstis, ziņojumā šogad brīdināja, ka drīz pietrūks laika dzīvošanai piemērotas nākotnes nodrošināšanai visiem.

Attīstības valstis svētdien guva nelielu uzvaru, konferences delegātiem vienojoties iekļaut konferences darbakārtībā jautājumu par kompensācijām valstīm, kas jau cietušas zaudējumus no klimata pārmaiņām.

Gutērrešs uzsvēra, ka bagātajām valstīm, kas ir lielākās piesārņotājas, ir morāls pienākums palīdzēt nabagajām.

Gutērrešs sacīja, ka karš Ukrainā un citas krīzes piesaista lielu uzmanību, bet uzsvēra, ka daudzas no tām ir saistītas ar "augošo klimata haosu".

ANO ģenerālsekretārs arī runāja par masveida bioloģiskās daudzveidības samazināšanos un to, ka cilvēku darbība ir izraisījusi planētas sesto masveida izmiršanas krīzi, kas apdraud pārtiku, ko mēs ēdam, ūdeni, ko dzeram, un gaisu, ko elpojam.

"Neaizmirsīsim, ka karš pret dabu pats par sevi ir milzīgs cilvēktiesību pārkāpums," norādīja Gutērrešs, piebilstot, ka cīņa pret klimata pārmaiņām tiks uzvarēta vai zaudēta šajā desmitgadē mūsu acu priekšā.