/nginx/o/2021/01/27/13599002t1h7c6a.jpg)
Saspringtajos ģeopolitiskajos apstākļos raugoties uz Ķīnu kā agresorvalsts Krievijas sadarbības partneri, Eiropas valstis sākušas vēl piesardzīgāk izvērtēt savas attiecības ar šo Tālo Austrumu lielvalsti. Tomēr radusies nopietna dilemma, jo skaidrs, ka pret Krieviju izvērstās sankcijas jau tā būtiski ietekmējušas ekonomiku, tāpēc pasliktināt attiecības ar pasaules otro lielāko ekonomiku šobrīd nav viegls lēmums. Ko varam secināt par Ķīnas ārpolitisko kursu, tostarp jaunās valdības kontekstā, un kādu pozīciju varam sagaidīt no Eiropas Savienības - to 10. novembrī raidījumā "Pasaule kabatā" apspriedām ar RSU Ķīnas studiju centra un Latvijas Ārpolitikas institūta Āzijas programmas vadītāju, Ķīnas pētnieci Unu Bērziņu-Čerenkovu.
Kā Ķīna izmantojusi karu Ukrainā savās interesēs
Pēdējoreiz ar pētnieci raidījumā sarunājāmies tieši nepilnas divas nedēļas pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā, kad vēl bija iespējams tikai spekulēt par to, kāda būtu Ķīnas reakcija uz šādas karadarbības izcelšanos. Nu pagājuši jau vairāk nekā astoņi intensīva kara mēneši, un Bērziņa-Čerenkova joprojām uzsver, ka konflikts Ukrainā nav Ķīnas interesēs, un ka Sji Dzjiņpins nebija līdz galam informēts par Putina plānu, jo Ukraina Ķīnai bijusi gana svarīga kā tās “Joslas un ceļa” iniciatīvas valsts. Reaģējot uz karu, kā jau pētniece paredzēja februārī, Ķīna nav ieņēmusi ne skaidri atbalstošu, ne nosodošu nostāju, un tā vietā meklējusi iespējas gūt sev kādu labumu. “Ķīna jebkurai krīzei pieiet gan no riska, gan no iespēju viedokļa,” norāda pētniece.