Jaunākās ekonomikas prognozes: Latvijai gaidāma 1,9% izaugsme

Vienlaikus piektdien publiskotajās rudens prognozēs EK sagaida, ka Latvijas ekonomika nākamajā gadā samazināsies par 0,3%, bet 2024.gadā palielināsies par 2,6%.

Savukārt inflācija Latvijā šogad lēsta 16,9% apmērā, bet nākamajos divos gados saskaņotā patēriņa cenu indeksa kāpums prognozēts attiecīgi 8,3% un 1,3% apmērā.

Komisija norāda, ka Latvijas ekonomikas izaugsmi šogad negatīvi ietekmē inflācijas kāpums un globālās ekonomikas augšupejas tempa palēnināšanās. Enerģijas cenu dubultošanās pirms apkures sezonas likusi mājsaimniecībām samazināt patēriņu, kas nākamgad gan varētu daļēji atgūties pēc apkures sezonas beigšanās. Taču ap to laiku ārējās vides pasliktināšanās negatīvi ietekmēs Latvijas eksportu.

Latvijas budžeta deficīts šogad prognozēts 7,1% apmērā no IKP, bet nākamgad tas samazināsies līdz 3,4% un 1,3% 2024.gadā.

Tikmēr vēl izaugsmi Baltijas valstīs EK šogad sagaida Lietuvā, kur IKP palielināsies par 2,5%. Nākamgad Lietuvas ekonomikai prognozēta 0,5% izaugsme, bet 2024.gadā kāpums par 2,4%.

Savukārt Igaunijā komisija sagaida, ka šogad IKP samazināsies par 0,1%, taču nākamgad un 2024.gadā palielināsies attiecīgi par 0,7% un 2,1%.

EK rudens ekonomikas prognozēs lēsts, ka šogad ES ekonomikā gaidāms kāpums par 3,3%, nākamgad ekonomikā būs pieaugums par 0,3%, bet 2024.gadā – par 1,6%. Eirozonas ekonomikas izaugsme šogad veidos 3,2%, bet nākamgad un 2024.gadā – attiecīgi 0,3% un 1,5%.

Inflācija ES šogad un nākamajos divos gados tiek gaidīta attiecīgi 9,3%, 7% un 3% apmērā, bet eirozonā tā atbilstoši EK prognozēm būs attiecīgi 8,5%, 6,1% un 2,6%.

EK šogad IKP kāpumu prognozē visām ES dalībvalstīm, izņemot Igaunijā. Blokā straujāko ekonomikas izaugsmi šogad EK prognozē Īrijā (+7,9%), Portugālē (+6,6%), Slovēnijā (+6,2%), Grieķijā un Horvātijā (abās valstīs +6%). Savukārt mazākais IKP pieaugums, pēc EK prognozētā, šogad gaidāms Luksemburgā (+1,5%), Vācijā (+1,6%), kā arī Slovākijā un Latvijā (abās valstīs +1,9%).

EK vēstī, ka pēc spēcīga pirmā pusgada ES ekonomika šobrīd nonākusi krietni sarežģītākā posmā. Krievijas Ukrainā sāktā kara un globālā pieprasījuma samazināšanās radītie satricinājumi palielina inflāciju visā pasaulē. ES šo ietekmi izjūt izteiktāk, ņemot vērā tās ģeogrāfisko tuvumu karam un ievērojamo atkarību no Krievijas gāzes importa.

EK katru gadu (pavasarī un rudenī) publicē divas visaptverošas prognozes un divas starpposma prognozes (ziemā un vasarā). Starpposma prognozes ietver gada un ceturkšņa IKP un inflāciju par attiecīgo gadu un nākamo gadu attiecībā uz visām dalībvalstīm, kā arī ES un eirozonu kopumā.