Ķīna nepalīdz Krievijai apiet sankcijas, norāda pētniece

Kā vēstīts iepriekš, kaut gan Ķīna nav oficiāli izteikusi atbalstu Krievijas iebrukumam Ukrainā, tā arī nav to nosodījusi, un gan Pekina, gan Maskava uztur regulāru dialogu dažādos sadarbības formātos. Intervijā Bērziņa-Čerenkova skaidro, ka Ķīna uztur stratēģisku neskaidrības pozīciju, jo karš Ukrainā nav gluži Ķīnas interesēs, taču, kā jau oportūnistiska valsts, tā meklē iespējas izmantot situāciju sev par labu.

Ķīnas studiju centra vadītāja pauž viedokli, ka Sji Dzjiņpins nebija līdz galam informēts par Putina plānu iebrukt Ukrainā, jo Ukraina Ķīnai bijusi gana svarīga kā tās “Joslas un ceļa” iniciatīvas valsts. Taču “Ķīna jebkurai krīzei pieiet gan no riska, gan no iespēju viedokļa,” norāda pētniece.

Astoņu mēnešu laikā, kopš plašākas karadarbības izvēršanās Ukrainā, Ķīna esot izmantojusi situāciju savās interesēs gan retoriski, gan praktiski. Pirmkārt, kā skaidro Bērziņa-Čerenkova, karš Ukrainā kalpojis par vēl vienu iemeslu pastiprināt pret ASV vērsto retoriku, uzsverot, ka NATO paplašināšanās vainojama pie kara izcelšanās. Turklāt šo argumentāciju neesot nemaz tik grūti izplatīt t.s. globālo Dienvidu valstīs, kurās valda skeptisks noskaņojums pret ASV un rietumvalstīm kopumā, un zināmas simpātijas pret Krieviju kā ASV izaicinātāju gan Aukstā kara laikā, gan mūsdienās, skaidro Ķīnas studiju centra vadītāja.

Raugoties uz situācijas praktisko izmantošanu, Bērziņa-Čerenkova norāda, ka Ķīna ir bijusi gana uzmanīga, un arī pētnieku datubāzēs apkopotā informācija apliecinot, ka kaut gan Ķīna ir piekritusi daļēji apmaksāt energoresursus rubļos, tieša un acīmredzama sankciju pārkāpšanas uzvedība neesot novērota.

“Tas nozīmē, ka Ķīna tomēr nav gatava nostāties Krievijas pusē pilnīgi un riskēt ar sankcijām pret sevi,” spriež pētniece, “turklāt tas nemaz nav nepieciešams, jo tā uzskata, ka ar retorisko atbalstu jau dara pietiekami.”

Kopumā Ķīnai galvenais ieguvums no Krievijas agresīvās uzvedības esot ASV kaitināšana un tās ietekmes apstrīdēšana, bet karš un tā radītā nestabilitāte neesot Ķīnai izdevīga.

Šāda Ķīnas politika iedzinusi Eiropas valstis stūrī, un joprojām norisinās gana asas diskusijas par to, kādu ārpolitiku attiecībās ar Ķīnu vajadzētu īstenot Eiropas Savienībai. Jau vēstīts, ka vēl nesen kritiku izraisīja Vācijas kanclera Olafa Šolca vizīte Pekinā. Ķīnas studiju centra vadītāja intervijā uzsver, ka šajā vizītē Šolcs sniedzis gana eiropeisku un ar Briseles pozīciju saskanīgu vēstījumu, tāpēc vairāk būtu jāraizējas par to, lai publiskajā telpā neparādās lielākas domstarpības pašu Eiropas valstu, īpaši Francijas un Vācijas vidū.