Robežsardze meklē argumentus, lai arī turpmāk pati izmeklētu lietas pret kolēģiem

IDB robežsargus pieķer biežāk

Cik maksā nelegāli tikt pāri robežai? Iespējams, sakarus pie robežsargiem un vairākus tūkstošus eiro. Oktobrī, aizdomās par kukuļošanu grupā, kas saistīta ar cilvēku nelikumīgu pārvietošanu pāri Krievijas Federācijas un Latvijas robežai, Iekšlietu ministrijas Iekšējās drošības birojs (IDB) aizturēja divus cilvēkus. Saskaņā ar IDB sniegto informāciju, viens no viņiem tobrīd strādāja Valsts robežsardzē. Iespējamais kukuļa apmērs – vairāki tūkstoši eiro. Tiesa abus apcietināja. Pēc vairākām cietumā pavadītām nedēļām, viens aizturētais nupat kā atbrīvots pret drošības naudu.

Šis ir viens no sešiem kriminālprocesiem, kurus šogad IDB uzsācis par Valsts robežsardzes amatpersonu iespējamiem noziegumiem.

Robežsargi paši šogad sākuši vienu procesu pret kolēģi – par krāpšanas mēģinājumu.

Savukārt pērn izmeklētāji no robežsardzes pret savējiem uzsākuši trīs lietas – vienu par kukuļa pieprasīšanu ar vienu aizdomās turēto, un divas par iespējamu dienesta dokumentu viltošanu, no kurām vienā figurē divas bijušās un divas esošās robežsardzes amatpersonas, un otrā – septiņas robežsardzes amatpersonas.

IDB pērn uzsācis un izmeklējis kopumā 11 kriminālprocesus pret Valsts robežsardzē nodarbinātajiem. IDB uzsāktie procesi pamatā ir par iespējamiem amata noziegumiem – koruptīviem noziedzīgiem nodarījumiem, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, iesaisti akcizēto preču nelikumīgā apritē. Savukārt pēc piekritības saņemti kriminālprocesi par noziedzīgiem nodarījumiem pret ceļu satiksmes drošību un pret tikumību, liecina IDB sniegtā informācija.

Šie dati ir pretrunā ar robežsargu mēģinājumu apgalvot, ka nevarot strādāt ar pārkāpumiem uz robežas, ja izmeklētāji ikdienā nav uz vietas. Tas ir viens no viņu iebildumiem pret izmeklēšanas tiesību pret kolēģiem atdošanu IDB.

“VRS darba organizācija ir izveidota tādā veidā, ka tā nodrošina regulāru tiešu informācijas saņemšanu par iespējamiem robežsargu izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem. Tas arī nodrošina iespēju nekavējoties reaģēt maksimāli īsā laikā. Ja attiecīgajā VRS struktūrvienībā ierastos citas izmeklēšanas iestādes amatpersonas, tas

attiecīgajam robežsargam radītu pamatotas aizdomas un operatīvās darbības pasākuma mērķis netiktu sasniegts –

netiktu konstatēti un atklāti robežsargu izdarītie noziedzīgie nodarījumi,” šāds Valsts robežsardzes viedoklis pausts 9. novembrī publicētajā Valsts kontroles revīzijas ziņojumā.

Jau veidojot IDB, uzskatīja, ka šī būs iestāde, kas izmeklēs visu iekšlietu sistēmā strādājošo iespējamos likumpārkāpumus, lai samazinātu iespējas, ka kolēģim jāizmeklē lieta pret kolēģi, kas rada neobjektivitātes riskus. Taču realitātē palicis tā, ka robežsargiem aizvien ir tiesības izmeklēt pārkāpumus pret saviem kolēģiem. Un Valsts kontrole iesaka to novērst. “Valsts kontrole sniedz ieteikumu, ka ir jāatrisina problēma novērst potenciālo interešu konfliktu, kolēģiem izmeklējot kolēģu nodarījumus. Bet, kurai iestādei nodot, lēmums ir jāizdara lēmumu pieņēmējiem,” saka Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa.

Atsauc jau saskaņotu pārmaiņu projektu

Pirms četriem gadiem Iekšlietu ministrija (IeM) jau bija sagatavojusi izmaiņas likumā, kas paredzēja, ka turpmāk robežsargu noziegumus viņi paši vairs neizmeklēs, bet to darīs IDB. Projekta anotācijā ir atsauces uz starptautisku organizāciju ieteikumiem. Plānotās izmaiņas jau bija izsludinātas Valsts sekretāru sanāksmē, saņemti arī nepieciešamie saskaņojumi. Vienīgie iebildumi bijuši no pašiem robežsargiem.

Taču, kad likumprojektam bija jāvirzās tālāk, tobrīd tikko kā amatā nonākušais iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (Republika) to bez paskaidrojumiem atsauca.

Un no jauna vairs nevirzīja, un to nav darījuši arī nākamie ministri. “Starp Valsts robežsardzes priekšnieku ģenerāli Pujātu un Iekšējās drošības biroja priekšnieku Mūrnieku veidojās tāds diametrāli pretējs viedoklis. IDB priekšnieks Mūrnieks nāca arī uz Iekšlietu ministriju un pateica, ka visi noziegumi attiecībā uz robežsardzi jāizmeklē Iekšējās drošības birojam, un ka šādu funkciju nenodrošinās robežsardze. Savukārt ģenerālis Pujāts pateica, ka ir jāsaglabā šāda funkcija robežsardzē iekšēji, jo viņam ir kriminālpārvalde. Jūs varat to pārbaudīt, tas neliedz IDB tāpat turpināt savu darbu un plus vēl noteiktos gadījumos KNAB veic savu izmeklēšanu. Un es piekritu tai loģikai,” tagad saka Ģirģens.

Ģirģens telefonsarunā ar “de facto” atkārto argumentus, kurus pret izmeklēšanas funkciju atdošanu minējusi arī robežsardze.

Pēdējos gados IDB izmeklējis vairākus procesus, tostarp par robežsardzes vadības līmeņa amatpersonu iesaisti korupcijā, kā arī par noziegumiem iepirkumos. “Tie piesaistījuši ne tikai plašu rezonansi, bet izraisījuši politisku spiedienu uz iekšējās drošības biroja darbu,” teikts IDB rakstiski sagatavotajās atbildēs uz “de facto” jautājumiem.

No intervijas atteicās Valsts robežsardzes vadība, aicinot viņu viedokli meklēt Valsts kontroles ziņojumā. Tur cita starpā no robežsardzes puses teikts: “Šī revīzijā identificētā aktualitāte praksē netika uzskatīta par problēmu, jo pastāvošais tiesiskais regulējums jau nodrošināja pietiekamu mehānismu interešu konflikta novēršanai, bet izmeklēšanas funkcijas pārklāšanās tikai sekmēja šo noziegumu apkarošanu.”

Viņu ieskatā problēmas var novērst, robežsardzes izmeklētājam atsakoties no konkrētas lietas, ja ir šaubas par objektivitāti.

Taču praksē šis nestrādā, uzskata Valsts kontrole. “Personīgas, koleģiālas, labvēlīgas attiecības, kas izveidojas starp kolēģiem, konstatēt un pierādīt no malas ir sarežģīti, un tādēļ revidenti ir ieskatā, ka šis institūts nav efektīvs pats par sevi,” saka Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa.

Steidzamu pārmaiņu nepieciešamību nesaskata arī prokuratūra, uzsverot, ka katru lietu jau no paša sākuma uzrauga prokurors, un tas, ja rodas šaubas, var izmeklēšanu uzticēt citai iestādei. “Man nav tādas informācijas, ka mums no katras izmeklēšanas iestādes tiktu ņemti ārā procesi, un nodoti citai izmeklēšanas iestādei tāpēc, ka mēs saskatām interešu konfliktu. Jā, tīri teorētiski, izejot no Valsts kontroles secinātā un tā kā izriet likumā šī piekritība, viņa pārklājas, jā, mēs varam pieļaut, ka, ja iestāde izmeklē par savu darbinieku, tai skaitā, ja Valsts robežsardze izmeklē par Valsts robežsardzes izmeklēšanas dienesta darbiniekiem, ka tur varētu rasties kāds interešu konflikts, iespējams,” saka Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors Arvīds Kalniņš.

IDB aizvien atbalsta savulaik ierosinātās pārmaiņas, kas robežsardzē strādājošo noziegumu izmeklēšanu uzticētu birojam vai citām iestādēm, bet ne robežsargiem pašiem. Taču IDB norāda, ka pirms viņu kompetences paplašināšanas, jāizvērtē biroja kapacitāte.

Uz līdzīgu problēmu Valsts kontrole norādījusi arī Ieslodzījuma vietu pārvaldei, kura arī aizvien izmeklē savu darbinieku iespējamos likumpārkāpumus. Taču šī iestāde ir gatava atteikties no pienākuma uzsākt un izmeklēt lietas pret kolēģiem, un pārmaiņas atbalsta.

Par rekomendāciju izpildi un politisko lēmumu būs jārūpējas 14. Saeimas apstiprinātai valdībai, taču pagaidām nav skaidrs, kad tas varētu notikt un kas ieņems iekšlietu ministra amatu.