Pirms mēneša Krievija anektēja Hersonu savā sastāvā, taču tagad to ir zaudējusi. Kāda būs Krievijas atbilde? Kopš Ukrainas veiksmīgajiem pretuzbrukumiem Harkivā un pēc tam Hersonā Krievija ir mainījusi savas taktikas un tagad "sit" pa Ukrainas partneru lielākajām bailēm. Iezīmējam Krievijas iebrukuma Ukrainā trešās fāzes galvenos notikumus un trīs galvenos scenārijus, ko varētu nest nākotne.

Situācija Ukrainas dienvidos ir mainījusies - Ukrainas armija ienākusi Dņepras labajā krastā Hersonā, no kurienes piektdien atkāpās Krievijas okupācijas spēki, līdz ar to pieliekot punktu Krievijas karaspēka iespējām virzīties Odesas virzienā. Ukraina nonākusi soli tuvāk savam galvenajam mērķim valsts dienvidos – Krimas atbrīvošanai, ko Ukrainas prezidents Volodomirs Zelenskis iepriekš nodēvējis par priekšnosacījumu Ukrainas uzvarai. Vienlaikus gaidāma frontes stabilizācija Dņepras kreisajā krastā Hersonas apgabalā, kur Krievija nocietina savas atlikušās pozīcijas.

Donbasā Ukrainas armija turpina virzību Luhanskas apgabala virzienā, kamēr Krievija lielākoties ieņēmusi aizsardzības pozīcijas, turpinot uzbrukumus vien Pavlivkas un Bahmutas virzienos, tādējādi mēģinot no Ukrainas artilērijas pasargāt Ukrainas dienvidos esošo Krievijas spēku apgādei nepieciešamo dzelzceļa loģistiku. Taču Krievijas uzbrukumi nav bijuši veiksmīgi – novembra sakumā Krievijas bruņotie spēki tika sakauti kaujā par Pavlivku un četru dienu laikā zaudēja 300 karavīru. Krievija Donbasā un atlikušajās Hersonas teritorijās koncentrējas uz ieņemto teritoriju nosargāšanu.

Komentāri (2)
CopyLinkedIn Draugiem X