Baidens un Sji vienprātīgi vēršas pret kodolieroču izmantošanu

Baltā nama paziņojumā teikts, ka abi prezidenti apliecinājuši, ka kodolieročus nedrīkst nekad izmantot, un uzsvēruši, ka to pielietošana arī Ukrainā nav pieļaujama.

Viņi izteikušies, ka nav pieļaujami arī draudi izmantot kodolieročus.

Baidens un Sji ieradušies Indonēzijā, lai piedalītos otrdien un trešdien Bali salā notiekošajā G20 samitā, un šī bija abu līderu pirmā tikšanās kopš Baidena stāšanās prezidenta amatā.

Sji norādījis Baidenam, ka pasaule ir pietiekami liela, lai abas valstis varētu uzplaukt un konkurēt, bet brīdinājis Vašingtonu nešķērsot Pekinas sarkano līniju Taivānas jautājumā.

Tomēr Baidens pēc tikšanās ar Sji paziņojis, ka, viņaprāt, Ķīna neplāno drīzumā uzbrukt Taivānai.

Taivāna un kontinentālā Ķīna tiek pārvaldītas atsevišķi, kopš 1949.gadā šajā salā patvērās pilsoņkarā sakautā Ķīnas Republikas nacionālistu valdība, bet komunistu ieņemtajā Ķīnas kontinentālajā daļā tika proklamēta Ķīnas Tautas Republika, kas joprojām uzskata Taivānu par savas teritorijas daļu.

"Pašreizējos apstākļos Ķīnai un Savienotajām Valstīm kopīgu interešu ir vairāk, nevis mazāk," tomēr atzinis Sji.

Viņš piebildis, ka Pekina nevēlas izaicināt ASV vai mainīt pastāvošo starptautisko kārtību, un aicinājis abas puses cienīt vienai otru.

Tomēr Ķīnas prezidents brīdinājis Baidenu nešķērsot Pekinas sarkano līniju Taivānas jautājumā.

"Taivānas jautājums ir Ķīnas galveno interešu pamatā, Ķīnas un ASV attiecību politiskā pamata pamatā un pirmā sarkanā līnija, kuru nedrīkst pārkāpt Ķīnas un ASV attiecībās," uzsvēris Sji, piebilstot, ka Taivānas jautājumu atrisināšana ir Ķīnas darīšana.

Savukārt Baidens pirms sarunām norādīja, ka abām lielvarām ir pienākums nodemonstrēt pasaulei, ka tās var atrisināt savstarpējās domstarpības, "novēršot konkurences pāraugšanu konfliktā".

Kā pavēstījis Baltais nams, Baidens arī tikšanās laikā norādījis, ka ASV "turpinās enerģisku konkurenci" ar Ķīnu, taču "šai konkurencei nav jāpārvēršas konfliktā".

Tomēr Baltā nama saimnieks iebildis pret Ķīnas "arvien agresīvākajām darbībām pret Taivānu, kas grauj mieru un stabilitāti Taivānas šaurumā un plašākā reģionā".

Baidens pēc tikšanās ar Sji pavēstīja, ka sarunās licis skaidri saprast, ka ASV vēlas, lai šie jautājumi tiek atrisināti mierīgā ceļā un nekad nenonāk līdz militāram uzbrukumam.

"Esmu pārliecināts, ka viņš precīzi saprata, ko es saku; es sapratu, ko viņš teica," norādīja Baidens.

Taču Baltā nama saimnieks pats raisījis apjukumu, iepriekš trīs reizes izsakoties, ka ASV ir gatavas izmantot spēku, ja Ķīna iebruks Taivānā. Baidens šajā jautājumā izteicies daudz skaidrāk nekā viņa priekšteči prezidenta amatā.

Baidens arī Bali paziņoja, ka ASV politika Taivānas jautājumā nav mainījusies.

ASV amatpersonas, tai skaitā valsts sekretārs Entonijs Blinkens pēdējos mēnešos izteikušās, ka Ķīna acīmredzot paātrina savus plānus Taivānas sagrābšanai.

Ķīna augustā sarīkoja plašas militārās mācības, kas tika uztvertas kā mēģinājums uzbrukumam Taivānai. Mācības tika sarīkotas pēc ASV Pārstāvju palātas spīkeres Nensijas Pelosi vizītes Taivānā.

Ķīnas Ārlietu ministrija ņēma vērā Baidena izteikumus un aicināja ASV "saskaņot savus vārdus ar rīcību un ievērot vienas Ķīnas politiku".

Sarunās Bali Ķīnas prezidents arī izteicies, ka pasaulei, reaģējot uz Ziemeļkorejas dramatiski pieaugušo raķešu izmēģinājumu skaitu, vajadzētu mudināt Phenjanu uz "atbildīgāku" rīcību.

Sji un Baidens arī esot apsprieduši situāciju Ukrainā, un Sji norādījis Baidenam, ka viņš ir "dziļi nobažījies" par šo karu.

"Ķīna visu laiku ir nostājusies miera pusē un turpinās veicināt miera sarunas," uzsvēris Sji.

"Mēs atbalstām un gaidām miera sarunu atsākšanos starp Krieviju un Ukrainu," paziņojis Ķīnas prezidents.