"Nedēļas fokusā" RSU starptautisko sakaru vadītāja ⟩ Mākslīgais intelekts un inovācijas - neatņemama nākotnes medicīnas sastāvdaļa

Atsaucoties uz Latvijā bāzēto jaunuzņēmumu teikto, Funta norāda, ka viens no izaicinājumiem ir jaunuzņēmumu radīto inovāciju ieviešana tirgū. “Mums Latvijā biznesa pārstāvjiem nav izveidotas klīnisko pētījumu iespējas, un trūkst arī reāla plāna, kā to nākotnē labot.” Kā piemēru Funta min jaunuzņēmumu, kas nodarbojas ar 3D ortožu printēšanu: lai šo produkciju varētu izmantot Latvijā, ir jābūt valsts atbalstam vai programmai, kur tas tiek apstiprināts. Taču ir arī veiksmes stāsti, piemēram, “Vigo Health”, insulta rehabilitācijas lietotne, kas saņēmusi sertifikātu un atbalstu no nacionālā rehabilitācijas centra “Vaivari”. Vienlaikus Funta norāda, ka medicīnā izmantotajām tehnoloģijām jābūt kārtīgi pārbaudītām, pirms tās tiek izmantotas pacientu ārstēšanā.

Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts, kā skaidro Funta, strādā tādā kā trīsstūrī, proti, process sākas no zinātnieka, ved pie jaunuzņēmuma un noslēdzas kā komercializācija, turklāt ir svarīgi veicināt, lai zinātnes līmenī sevi pierādījušie projekti nonāktu pie gala lietotājiem medicīnā. “Medicīnai noderīgas inovācijas var radīt ne tikai mediķi,” rezumē Funta.

Runājot par pacientu tiesībām, raidījuma viešņa pauž, ka hronisko slimību pacienti nereti kļūst par labiem konkrētās saslimšanas ekspertiem. “Tas nozīmē, ka pacients var nest nopietnu pienesumu sistēmas uzlabošanā.” Vaicāta par veidiem, kā uzlabot inovāciju ienākšanu reālajā dzīve, Funta min jau aprakstīto sarežģīto apstiprināšanas kārtību, turklāt tas arī mediķiem prasa daudz laika. “Es negribētu teikt, ka ir pretestība pret inovācijām. Noteikti ne! Drīzāk šie bremzējošie faktori ir laiks, nauda un infrastruktūra.”

Līdzīgi kā citās nozarēs, arī medicīnā valda liels pieprasījums pēc digitālajiem risinājumiem, mākslīgā intelekta ieviešanas, kā arī aktuāls ir jautājums par apjomīgās datu plūsmas, kas iekļauj arī sensitīvos pacientu datus, apstrādi. Taču jāatzīmē, ka reizēm pret inovācijām novērojama skepse, jo iepriekš izstrādātie risinājumi izrādījušies neveiksmīgi un nav attaisnojuši uz tiem liktās cerības. Taču bez digitālajiem risinājumiem un to izlabošanas nākotnē iztikt nevarēs, jo fiziskās pacientu kartes jau ir vēsture.

Sarunas noslēgumā Funka min piemērus ar Latvijā izmantotajiem mākslīgā intelekta risinājumiem medicīnā: piemēram, no šī gada augusta Daugavpils reģionālā slimnīca izmanto mākslīgo intelektu radioloģijā: programma nolasa rentgena uzņēmumus, tādējādi paātrinot diagnostiku.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta "Nedēļas fokusā" saturu atbild TVNET GRUPA.