:format(webp)/nginx/o/2020/09/23/13365010t1hd566.jpg)
:format(webp)/nginx/o/2021/02/08/13618460t1h9eae.jpg)
"Visvairāk sāp, ka cilvēki bieži vien mani neuzskata par savējo. Ir bijuši tādi, ar kuriem man ir pozitīva komunikācija, bet tajā mirklī, kad es pasaku, ka es arī esmu latviete, tajā brīdī es saskaros ar negatīvu pretreakciju: "Kā? Tu taču neesi gaiša!"" šī ir tikai viena no ikdienišķām pieredzēm, ko piedzīvojuši mūsu video projekta "Es esmu latvietis" varoņi.
Viena zeme, vieni ļaudis, bet kāpēc kādam tautietim sava latvietība ir jāpierāda un viņam tāpat negrib ticēt? Par atstumtību, naida uzbrukumiem, bailēm no svešā, diskrimināciju un domāšanas kļūdām. Šis ir stāsts par mums - par latviešiem.
Video projektā ar savu pieredzi dalījās četri latvieši - Lingita Lina Bopulu, Kaspars Meilands, Malda Avramenko un Džordžs Stīls, kurš šeit dzīvo jau vairāk nekā 27 gadus, bet viņa bērni ir dzimuši un auguši Latvijā, un kuri jau no mazotnes saskaras ar to, ka "cilvēki negrib pieņemt, ka ir arī tumšādaini latvieši".
"Kad manai meitai bija divi vai trīs gadi, es stūmu viņu ratiņos. Tā bija ļoti skaista un saulaina diena, un es atceros, ka mums tuvojās mašīna... Kāds vīrietis izkārās pa pasažiera puses logu un trīs reizes nokliedzās: "F*ck you, nigg*r!" Tas tika izdarīts bez provokācijām, bez konteksta..." stāsta Stīls.