Vienlaikus aizsardzības ministrs uzsvēra, ka notikušais viennozīmīgi ir noziegums. "Notikušais nevar palikt bez ievērības. Viena no iespējām būtu, ka NATO dalībvalstis un Polija vienojas par papildu pretgaisa aizsardzības nodrošināšanu, tostarp arī daļā Ukrainas teritorijas," pauda Pabriks.
"Neatkarīgi no tā, vai šāda situācija ir bijusi apzināta vai ne, šāda situācija nav pieļaujama.
Vismaigākā reakcija būtu panākt ar tehniskiem līdzekļiem to, lai tas vairs neatkārtotos, daļēji garantējot Ukrainas drošību," sacīja ministrs.
Savukārt Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) uzsvēris, ka Krievijas raķešu sprādzieni NATO dalībvalsts teritorijā ir ļoti bīstama eskalācija no Kremļa puses.
"Latvija pauž pilnīgu solidaritāti ar mūsu sabiedroto Poliju un atbalstīs jebkuru rīcību, ko Polija uzskatīs par atbilstošu. Krievijai būs jāuzņemas pilna atbildība par sekām," sociālajos tīklos pauž politiķis.
Iepriekšējā Saeimas sasaukuma Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (NA) sociālajos tīklos uzsvēris, ka šis incidents iezīmē bīstamu eskalāciju no Krievijas puses, par ko Krievijai ir jāuzņemas atbildība.
"Lai arī situācijā jādomā ar "vēsu prātu", vēlreiz uzsveru, ka Latvija stingri turas kopā ar Poliju un atbalstīs mūsu sabiedroto jebkurās nepieciešamajās darbībās, lai aizstāvētu suverenitāti," paudis Kols, "Krievija ir teroristiska valsts."
NATO līguma 4.pants nosaka, ka dalībvalstis kopīgi apspriežas jebkurā brīdī, kad vien pēc jebkuras no dalībvalsts uzskatiem ir apdraudēta jebkuras dalībvalsts teritoriālā integritāte, politiskā neatkarība vai drošība.
Līdz ar Krievijas sākto karu pret Ukrainu sarunas atbilstoši NATO 4.pantam prasīja arī Latvija.
Savukārt organizācijas dibināšanas līguma 5.pants nosaka, ka bruņotu uzbrukumu vienai vai vairākām NATO valstīm Eiropā vai Ziemeļamerikā organizācijas dalībvalstis uzskata par uzbrukumu visām dalībvalstīm. Līguma dalībvalstis šāda uzbrukuma gadījumā veic "pasākumus, kurus tās uzskata par nepieciešamiem, ieskaitot bruņota spēka pielietošanu, lai atjaunotu un saglabātu Ziemeļatlantijas reģiona drošību". Šo līguma pantu uzskata par centrālo, kas garantē NATO dalībvalstu drošību un savstarpējo aizsardzību.