Lietuva atbalsta Polijas lūgumu iedarbināt NATO līguma 4.pantu (3)

Lietuvas prezidents Gitans Nausēda žurnālistiem sacīja, ka Polijas kolēģijas Andžejs Duda viņu informējis par Varšavas nodomu iedarbināt NATO līguma 4.pantu.

"Šodien Polija lūgs iedarbināt NATO [līguma] 4.pantu. Lietuva to nešaubīgi atbalsta," Nausēda sacīja žurnālistiem pēc starpinstitucionālas sanāksmes, kurā Lietuvas augstākās amatpersonas apsprieda drošības situāciju reģionā pēc tam, kad otrdien, Krievijai intensīvi apšaudot Ukrainu, raķetes eksplozijā Polijā gāja bojā divi cilvēki.

NATO līguma 4.pants nosaka, ka dalībvalstis kopīgi apspriežas jebkurā brīdī, kad vien, pēc jebkuras no dalībvalsts uzskatiem, ir apdraudēta jebkuras dalībvalsts teritoriālā integritāte, politiskā neatkarība vai drošība.

Tāpat Nausēda apliecināja, ka Lietuva rosinās diskusijas par pretgaisa aizsardzības stiprināšanu reģionā.

"Lietuva aktīvi piedalīsies diskusijā par pretgaisa aizsardzības sistēmas attīstīšanu prioritāri uz Polijas robežas ar Ukrainu, bet mēs tālāk raugāmies uz visu NATO austrumu flangu," klāstīja Lietuvas prezidents.

Viņš atgādināja, ka viens no NATO samitā Madridē šovasar pieņemtajiem lēmumiem ir attīstīt pretgaisa aizsardzības sistēmu alianses austrumu flangā.

"Uzskatu, ka tikko pieredzētais mums steidzami liek domāt par to, kā ātrāk izpildīt deklarācijā principiāli nolemto," sacīja Nausēda, piebilstot, ka "deklarācijas mūs neaizsargā. Deklarācijas var aizsargāt tikai tad, ja tajās paredzētais tiek īstenots".

Nausēda pauda cerību, ka progress šajā jomā tiks panākts nākamgad Viļņā gaidāmajā NATO samitā.

"Situācija un jaunākā notikumu attīstība apliecina, ka, pirmkārt, tas bija pareizs lēmums, un, otrkārt, tas lēmums pēc iespējas ātrāk ir jāīsteno," uzsvēra Lietuvas prezidents.

Arī Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis žurnālistiem apliecināja, ka "mēs, protams, to atbalstām un pilnībā solidarizējamies ar Poliju".

Polija otrdien noteica paaugstinātu gatavību savā armijā pēc ziņām, ka šīs NATO dalībvalsts teritorijā netālu no Ukrainas robežas nokritusi Krievijā ražota raķete, un tās sprādzienā nogalināti divi cilvēki.

Izmeklēšana par notikušo, kurai jānoskaidro arī tas, kurš palaida raķeti, vēl turpinās.

Ukrainas Gaisa spēku preses dienests trešdien paziņoja, ka Krievija iepriekšējā dienā uz Ukrainu izšāvusi 96 spārnotās raķetes, kā arī pakļāvusi to aviācijas raķešu apšaudei un uzbrukuma lidrobotu triecieniem.

Ukraiņu zenītartilēristi otrdien notriekuši 75 no spārnotajām raķetēm, desmit irāņu lidrobotus un pa vienam lidrobotam "Orion" un "Orlan".

Otrdienas uzbrukums bija masīvākais raķešu trieciens, kādam Krievija pakļāvusi Ukrainas enerģētikas infrastruktūru kopš 24.februāra, kad Krievija uzsāka atkārtoto iebrukumu Ukrainā.