Šodienas redaktors:
Artūrs Guds

Bezdarba līmenis sarucis līdz 6,9%

Foto: Zane Bitere/LETA

Latvijā šogad trešajā ceturksnī bezdarba līmenis bija 6,9% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, kas ir par 0,3 procentpunktiem mazāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, bet par 0,3 procentpunktiem vairāk nekā šogad otrajā ceturksnī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

2022.gada trešajā ceturksnī Latvijā bija 66 400 bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 1500 mazāk nekā attiecīgajā ceturksnī pirms gada, bet par 3600 vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī.

Šogad trešajā ceturksnī Latvijā saglabājās augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs - Igaunijā tas bija 5,6%, bet Lietuvā - 5,7%.

Vienlaikus statistikas pārvaldes dati liecina, ka šogad trešajā ceturksnī 32 400 bezdarbnieku bija bez darba līdz pieciem mēnešiem, kas ir par 1400 mazāk nekā pirms gada, bet par 3200 vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī, savukārt 14 500 bija bez darba 6-11 mēnešus, kas, salīdzinot ar pagājušā gada trešo ceturksni, ir palielinājums par 3200, bet salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni - par 1200.

Šogad trešajā ceturksnī bija 18 500 ilgstošo bezdarbnieku, proti, iedzīvotāju, kuri nestrādā gadu vai ilgāk, kas ir par 4100 mazāk nekā pirms gada un par 1800 mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī. Ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars bezdarbnieku skaitā bija 28,3%, kas ir par 4,1 procentpunktu mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī un par 5,1 procentpunktu mazāk nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā.

2022.gada trešajā ceturksnī no visiem bezdarbniekiem 18,8% jeb 12 500 bija jaunieši jeb iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 24 gadiem. To īpatsvars gada laikā palielinājies par 5,4 procentpunktiem, bet, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, - par 3,4 procentpunktiem. Jauniešu bezdarba līmenis bija 17,7%, kas ir par 2,8 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada un par 2,9 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī. Gada laikā jauniešu bezdarbnieku skaits ir palielinājies par 3400, bet, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, - par 2800.

No visiem jauniešiem 39,1% bija ekonomiski aktīvi, proti, bija nodarbināti vai aktīvi meklēja darbu (bezdarbnieki), bet 60,9% jauniešu bija ekonomiski neaktīvi - pārsvarā vēl mācījās un darbu nemeklēja.

2022.gada trešajā ceturksnī 30,6% jeb 426 800 iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija ekonomiski neaktīvi, tas ir nebija nodarbināti un aktīvi nemeklēja darbu. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 8800 jeb 2%, bet gada laikā - par 8400 jeb 1,9%.

Tostarp 2700 jeb 0,6% ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju bija zaudējuši cerību atrast darbu. Salīdzinājumam gadu iepriekš tādu bija 1,2%, bet 2022.gada otrajā ceturksnī - 1,3%.

2022.gada trešajā ceturksnī darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās 4800 mājsaimniecību, kurās aptaujāja 8100 iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 89 gadiem, tostarp vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem - 4200 mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7100 iedzīvotāju.

Svarīgākais
Uz augšu