Zālīte-Grosa pauž, ka diskusijas par valsts budžetu ir apgrūtinātas, jo jāņem vērā gan pašreizējie ģeopolitiskie apstākļi, gan arī daudzo un dažādo nozaru akūtās vajadzības. Tāpat valda liela neskaidrība par tālāko nākotni un to, kā pašreizējā krīze attīstīsies.
Tāpat Labklājības ministrija pauž, ka no Finanšu ministrijas mediju telpā maz parādās rosinājumi, kā uzlabot valsts kopproduktu un IKP. “Šodien mēs varam runāt tikai par to naudu, kas mums ir. Tiesa, ir pieejami arī aizņēmumi, bet 13. Saeimas sasaukuma laikā to bija krietni vairāk pandēmijas dēļ,” norādīja Zālīte-Grosa, piemetinot, ka vēlētos mediju telpā vairāk redzēt finanšu ekspertu viedokļus par šo jautājumu.
Runājot par 14. Saeimas sasaukumu, politiķe pauž, ka ir jānošķir vēlmes, ar kurām jaunie parlamentārieši ienāk Saeimā, un otrs - par ko dažādu partiju pārstāvji ir spējīgi vienoties un sadarboties. Runājot par daļu parlamentāriešu, kas Saeimā strādā jau ilgstoši un viņu nodomi ir nevis valsts uzlabošana, bet gan personīgas intereses, Zālīte-Grosa situāciju salīdzina ar kūti. “Šajā kūtī mēsli bijuši 30 gadu, un tu atnāc ar 16 balsīm, kas ir maza lāpstiņa, un no tevis sagaida, ka tu četros gados izmēzīsi šos mēslus - tieši tāda ir sajūta, ienākot politikā.”