Nīderlandes tiesa atzīst trīs apsūdzētos par vainīgiem MH17 reisa lidmašīnas notriekšanā (13)

Tiesa arī nolēma, ka vainīgajiem ir jāsamaksā 16 miljonu eiro kompensācija bojāgājušo tuviniekiem.

Tiesa secināja, ka reisa MH17 lidmašīna tika notriekta ar raķeti "Buk", kas izšauta no Pervomaiskas rajona netālu no Sņižnes pilsētas Ukrainas austrumos, ko tobrīd kontrolēja pašpasludinātās "Doņeckas tautas republikas" (DTR) spēki.

Tiesa uzskata, ka lidmašīnas avārijas brīdī Krievija kontrolēja DTR līderus un atbalstītājus Ukrainas austrumos.

Tiesa atzina, ka kopš 2014.gada maija vidus Krievija nodrošināja DTR kaujinieku apmācību, apgādāja viņus ar ieročiem un pārtiku, nopietni ietekmēja DTR politiķus, koordinēja separātistu militārās darbības un pati veikusi militārās operācijas austrumu Ukrainā.

Četri tiesājamie - Krievijas pilsoņi Igors Girkins, Sergejs Dubinskis un Oļegs Pulatovs, kā arī Ukrainas pilsonis Leonīds Harčenko - bija apsūdzēti par līdzdalību lidmašīnas notriekšanā.

Tiesa atzinusi par vainīgiem Krievijas pilsoņus Girkinu un Dubinski un Ukrainas pilsoni Harčenko par līdzdalību lidmašīnas notriekšanā. Attaisnots Krievijas pilsonis Pulatovs.

Tiesa secināja, ka Girkinam, Dubinskim un Harčenko bija nozīmīga loma "Buk" pārvietošanas maršruta saskaņošanā, transportēšanā un apsargāšanā. Vienlaikus tiesa piekrita izmeklēšanas secinājumiem, ka neviens no notiesātajiem personīgi nav piedalījies "Boeing" notriekušās raķetes palaišanā.

Kā bija norādījusi apsūdzības puse, 51 gadus vecais atvaļinātais Krievijas drošības dienesta FSB virsnieks Girkins, kurš ieņēma DTR "aizsardzības ministra" amatu, regulāri kontaktējies ar Krieviju.

60 gadus vecais atvaļinātais Krievijas militārā izlūkdienesta virsnieks Dubinskis vadīja kaujinieku militāro izlūkdienestu un deva pavēles attiecībā uz raķeti.

50 gadus vecajam Harčenko, kurš 2014.gada vasarā vadīja kaujinieku vienību, bija daudz tiešāka loma raķetes transportēšanā.

Tiesa nolēma, ka ir pārliecinoši pierādījumi, kas liecina, ka lidmašīna tika notriekta ar raķeti, kas tika izšauta no lauka Ukrainas austrumos kaujinieku kontroles zonā.

Pierādījumos bija iekļauta fotogrāfija ar raķetes dūmiem, liecinieku liecības, satelītattēli, pārtvertas telefonsarunas, video attēli un šrapneļi.

Tiesa noraidīja aizstāvības izteiktos "alternatīvos scenārijus", tostarp Krievijas sākotnējo apgalvojumu, ka vainīgs varētu būt Ukrainas iznīcinātājs.

Prokuratūra apsūdzētajiem bija lūgusi piespriest mūža ieslodzījumu. Aizdomās turētie bija atteikušies ierasties tiesā Nīderlandē un tika tiesāti aizmuguriski. Lietas izskatīšana sākās 2020.gada martā.

Malaizijas nacionālās aviokompānijas "Malaysia Airlines" pasažieru lidmašīna "Boeing 777" tika notriekta 2014.gada 17.jūlijā virs Maskavas atbalstīto kaujinieku kontrolētās teritorijas Ukrainas austrumos. Katastrofā dzīvību zaudēja visi lidmašīnā esošie 298 pasažieri un apkalpes locekļi. Aptuveni divas trešdaļas no bojāgājušajiem bija Nīderlandes pilsoņi.

Starptautiskie izmeklētāji noskaidrojuši, ka lidmašīna tika notriekta ar zeme-gaiss tipa raķeti "Buk", kura uz Ukrainu tikusi nogādāta no Krievijas pretgaisa brigādes, kas bāzēta Kurskā.

Krievija ir noliegusi savu saistību ar traģēdiju.

ASV un NATO atzinīgi vērtē Nīderlandes tiesas lēmumu Malaizijas lidmašīnas notriekšanas lietā

SV un NATO atzinīgi novērtējušas Nīderlandes tiesas lēmumu piespriest mūža ieslodzījumu diviem Krievijas pilsoņiem un vienam Ukrainas pilsonim lietā par Malaizijas pasažieru lidmašīnas notriekšanu Donbasā 2014.gadā, nogalinot 298 cilvēkus.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs norādīja, ka šī ir svarīga diena taisnīgumam, un uzsvēra, ka šādi noziegumi nedrīkst palikt nesodīti.

Arī ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens atzinīgi novērtēja Nīderlandes tiesas spriedumu, norādot, ka tas ir nozīmīgs mirklis centienos panākt taisnīgumu upuriem.

Viņš piebilda, ka vēl ir daudz darāmā, lai sasniegtu ANO Drošības padomes prasību saukt pie atbildības vainīgos.