Raidījums skaidro, kā nepilsoņi cenšas izvairīties no valsts valodas eksāmena kārtošanas (6)

"Ļoti palielinājies to cilvēku skaits, kas vēlas nokārtot valsts valodas prasmes eksāmenu, lai iegūtu A2 līmeni. Salīdzinot ar oktobri, decembrī ir gandrīz četrkāršojies cilvēku skaits, kas vēlas to kārtot," stāsta Valsts izglītības satura centra (VISC) Valsts valodas prasmes pārbaudes nodaļas vadītāja Anta Lazareva.

No 2023. gada 1. septembra visas Krievijas Federācijas pilsoņiem izsniegtās pastāvīgās uzturēšanās atļaujas nebūs derīgas. Lai tās atjaunotu, jānokārto valsts valodas eksāmens vai jāveic naturalizācijas process, kļūstot par Latvijas pilsoni.

"Jūtam ļoti lielu Krievijas pilsoņu un nepilsoņu interesi par naturalizācijas procesu. Cilvēki raksta e-pastus, zvana, ļoti aktīvi apmeklē informācijas dienas.

Ja viņi Latvijā ir dzīvojuši piecus gadus, ja viņiem ir legāls iztikas avots, tad viņiem arī jāspēj nokārtot visas valsts valodas pārbaudes, jāpārzina Latvijas Satversme, jāzina kultūra un vēsture," norāda Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) sabiedrisko attiecību vadītāja Madara Puķe.

Tomēr daži cilvēki vēlas no eksāmena izvairīties un saņemt izziņu no ārsta, ka valodu iemācīties nav iespējams.

"Tagad tas ir ļoti aktualizējies - cilvēku ir ļoti daudz, viņi nāk ar absurdām diagnozēm un lūdz atbrīvojumus, kas galīgi netraucē valodas apguvei.

Tiek doti arī kukuļi, piedāvātas aploksnes par palīdzību. Tās absurdākās no diagnozēm, kas varētu traucēt apgūt valodu, ir palielināta protstata vai paaugstināts asinsspiediens. 

Cik esmu iedziļinājusies, patiešām varētu atbrīvot no eksāmena, ja ir demence vai kaut kādas psihiskas problēmas. 

Man zināmie ārsti bieži vien atsakās no tā, jo tās ir liekas papīru problēmas. Cik saprotu, ir arī pārbaudes. Daži no man zināmajiem ārstiem ir arī maksājuši sodas naudas par nepareizi veiktām darbībām," stāsta anonīma ārstniecības persona.