Ukrainā izvarotās sievietes varētu apsvērt adopcijas iespējas, jo, viņaprāt, arī aborta veikšana ir dzīvības atņemšana.
"Arī mani nesen Tviterī izaicināja: “Ko jūs teiktu Ukraiņu sievietei, kas ieņēmusi bērnu no krievu zaldāta vardarbības?”", savā sprediķī norādīja Vanags.
"Varētu diskutēt, cik pareizi ir, dzīvojot miera apstākļos, argumentēt ar ekstrēmām situācijām no kara zonas. Taču es ar tādu sievieti nekad nesarunātos Tviterī. Tikai tad, ja pastorālā, netiesājošā un atbalstošā sarunā izveidotos pietiekama uzticēšanās, un saruna tā ievirzītos, es varbūt atļautos pajautāt, vai viņa varētu apsvērt dot vienīgo iespēju, kaut vai adopcijas ceļā, tam cilvēkam, tai unikālajai personībai, kuras citādi nebūs? Jo runa ir par dzīvības brīnumu, kam ir nelaimējies sākties tik briesmīgā veidā un draud tikpat briesmīgs gals."
Pēc Vanaga teiktā, valstij un iedzīvotājiem vajadzētu veidot vidi, kas veicina dzimstību un novērst apstākļus, kas liek bērnus uztvert kā ceļu uz nabadzību un kā šķērsli labām iespējām dzīvē.
Arhibīskaps pauda, ka Latvijā dzīvojošajiem latviešiem un krieviem vajadzētu saprast, ka starp mums stāv tikai valsts - tai jābūt stiprai un vienotai, un tāda tā var būt tikai, ja to atbalsta vienota, iekšēji izlīgusi tauta. Ja ne citādi, tad pašu dzīvības dēļ, sacīja Vanags.