Stāviet tā, lai mūsu nācija gribētu dzīvot un dzīvot Latvijā - strādājiet tā, lai tās dzīvības spēki vairojas, piektdien valsts svētku Ekumeniskajā dievkalpojumā Rīgas Domā jaunajam Saeimas sasaukumam un topošajai valdībai novēlēja Latvijas Evanģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags.
Arhibīskaps Saeimai un valdībai vēl strādāt tā, lai iedzīvotāji vēlētos dzīvot Latvijā (3)
Arhibīskaps novēlēja priecīgi svinēt "mūsu lieliskās, vislabākās Latvijas Republikas 104.gadadienu". Viņš atzīmēja, ka ir labi, ka kopīgi varam celt valsti, kā arī, ka Latvijai ir draugi no citām valstīm, ar kuru atbalstu varam rēķināties.
Vanags norādīja, ka esam piederīgi vienai valstij un nācijai, tomēr dažādi izprotam nesenos un arī šī brīža notikumus. Kā vienu no tiem viņš minēja pandēmiju, kas daļai iedzīvotāju bijusi vispasaules veselības krīze, bet citiem - "blēdīgi uzburta šķietamība". Arī valdības ieviestie ierobežojumi sabiedrībā tika vērtēti pretrunīgi, pauda arhibīskaps.
Tāpat viņš atzīmēja, ka pasaulē atšķirīgi tiek vērtēta arī Krievijas agresija pret Ukrainu. Viņaprāt, vienu un to pašu lietu atšķirīgā uztvere ir nostādījusi cilvēkus citu pret citu. "Un par to tiešām jāsaka - draugi, nav labi," sacīja arhibīskaps. Vanags piesauca tādas kristīgās vērtības kā dzīvības pārpilnību, kas neesot savienojamas ar karā nogalināto mierīgo Ukrainas iedzīvotāju masu kapiem. "Labais gars dod dzīvību, ļaunais gars izplata nāvi," sacīja arhibīskaps.
Kara kontekstā arhibīskaps pieminēja arī abortus, paužot savu viedokli, ka
Ukrainā izvarotās sievietes varētu apsvērt adopcijas iespējas, jo, viņaprāt, arī aborta veikšana ir dzīvības atņemšana.
"Arī mani nesen Tviterī izaicināja: “Ko jūs teiktu Ukraiņu sievietei, kas ieņēmusi bērnu no krievu zaldāta vardarbības?”", savā sprediķī norādīja Vanags.
"Varētu diskutēt, cik pareizi ir, dzīvojot miera apstākļos, argumentēt ar ekstrēmām situācijām no kara zonas. Taču es ar tādu sievieti nekad nesarunātos Tviterī. Tikai tad, ja pastorālā, netiesājošā un atbalstošā sarunā izveidotos pietiekama uzticēšanās, un saruna tā ievirzītos, es varbūt atļautos pajautāt, vai viņa varētu apsvērt dot vienīgo iespēju, kaut vai adopcijas ceļā, tam cilvēkam, tai unikālajai personībai, kuras citādi nebūs? Jo runa ir par dzīvības brīnumu, kam ir nelaimējies sākties tik briesmīgā veidā un draud tikpat briesmīgs gals."
Pēc Vanaga teiktā, valstij un iedzīvotājiem vajadzētu veidot vidi, kas veicina dzimstību un novērst apstākļus, kas liek bērnus uztvert kā ceļu uz nabadzību un kā šķērsli labām iespējām dzīvē.
Arhibīskaps pauda, ka Latvijā dzīvojošajiem latviešiem un krieviem vajadzētu saprast, ka starp mums stāv tikai valsts - tai jābūt stiprai un vienotai, un tāda tā var būt tikai, ja to atbalsta vienota, iekšēji izlīgusi tauta. Ja ne citādi, tad pašu dzīvības dēļ, sacīja Vanags.