Armēnijas premjers kritizē Maskavas vadīto Kolektīvās drošības līguma organizāciju (2)

Erevāna un Baku ir izcīnījušas divus karus par Kalnu Karabahu - 2020.gada rudenī un pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados.

Sešu nedēļu ilgajā karā 2020.gadā dzīvību zaudēja vairāk nekā 6500 cilvēku. Saskaņā ar vienošanos par uguns pārtraukšanu, ko Armēnija un Azerbaidžāna noslēdza ar Krievijas atbalstu, armēņi zaudēja daļu Kalnu Karabahas pamatteritorijas, kā arī visus drošības buferzonas rajonus, kas kopš 90.gadiem atradās armēņu kontrolē.

Kopš šī kara beigām uz Armēnijas un Azerbaidžānas robežas vairākkārt notikušas sadursmes. Septembrī jaunās sadursmēs dzīvību zaudēja vairāk nekā 280 cilvēki.

Pēc septembra sadursmēm Armēnija apsūdzējusi Azerbaidžānu teritorijas okupēšanā.

Armēnija ir Kolektīvās drošības līguma organizācijas locekle un septembrī lūdza Maskavai militāru palīdzību, bet Krievija, kurai

ir tuvas attiecības arī ar Azerbaidžānu, nesteidzās palīdzēt.

Pašinjans Kolektīvās drošības līguma organizācijas valstu vadītāju samitā Erevānā, klātesot Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, kritizēja organizācijas reakciju.

Ir "nospiedoši, ka Armēnijas dalība organizācijā nav spējusi ierobežot Azerbaidžānas agresiju", paziņoja Pašinjans, piebilstot, ka tas pamatīgi kaitē organizācijas tēlam Armēnijā un citās valstīs.

Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolēja Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju.