Bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga iepriekš paudusi, ka tik ilga valdības veidošana un laika vilkšana nav valstsvīra cienīga. Vaicāts, vai Kariņa nominēšana vien tad, kad bija pilnīgi skaidrs, ka viņš spēs valdību patiešām izveidot, ir kas tāds, kas raksturīgs vien Levitam, un vai šādas atkāpes no politiskajām tradīcijām vērtējamas negatīvi, Jurāns norāda, ka uz šo jautājumu skatītos neitrāli. “Skatoties retrospektīvā uz 2018. gadu, atceramies, ka mums bija vairāki Ministru prezidenta amata kandidāti, un tikai ar trešo reizi izdevās valdību izveidot. Varbūt [šāda apdomīga nominēšana] ir vienkārši neskriešana ar galvu sienā, nenominējot, balstoties vienīgi uz popularitātes reitingu, bet gan izpētot, vai šis potenciālais kandidāts tiešām spēs ar šo uzdevumu - valdības izveidi - tikt galā (..) Es neteiktu, ka tas ir kaut kas tāds, kas raksturīgs tikai Levitam. Tā vairāk ir uzmanīgas politikas veidošanas pieeja.”
Par Apvienotā saraksta piedāvājumu veidot viceministru amatus, Jurāns izsakās kritiski. “Tas man šķiet kaut kas īpatnējs. Mēs esam pieraduši, ka līdz ar ministra amatu nāk ar arī politiskā atbildība, bet censties novelt vai sadalīt šo politisko atbildību [ar viceministra pozīcijas palīdzību] ir kas dīvains un cinisks: cerēt uz ministra portfeli, bet ne atbildību, kas ar to nāk kopā.” Tāpat šādu jaunu amatu izveide vēl vairāk sabiezinātu un sarežģītu jau tā komplicēto birokrātisko aparātu.