Hersonas okupācijas laikā TVNET tiešsaistes žurnāls KLIK piedāvāja ekskluzīvu ieskatu pilsētas sadzīvē. Arī tagad, pēc pilsētas atbrīvošanas, piedāvājam ieskatīties Hersonā notiekošajā, kas, izrādās, nav tik rožaini, kā varētu likties. Pēc okupantu aiziešanas no pilsētas varam arī vairs neslēpt Hersonā dzīvojošās Innas identitāti.

Dzīve Hersonā, 7. daļa.

Mums tagad būs jauna svētku diena – Hersonas atbrīvošanas diena 11. novembrī. 11.11. 22., skaists, simbolisks datums. Es domāju, ka visa Ukraina drīz būs brīva. Mēs visi to ļoti gaidām. Godīgi sakot, nespēju noticēt, ka pārdzīvoju šo okupāciju. Astoņarpus okupācijas mēnešu – bailes, pazuduši draugi, kuru likteni joprojām nezinu. Tagad varu doties ārā no mājām, nebaidoties, ka kāds pārbaudīs manu tālruni, atradīs tur kaut ko nepareizu, un es nokļūšu pagrabā.

Mēs cerējām un gatavojāmies tam, ka Hersona varētu tikt atbrīvota. Tagad veikalos tiek izpārdoti vecie krājumi, jo jaunu nav. Runā, ka divas, trīs nedēļas varētu nebūt gaismas, ūdens, gāzes, pārtikas. Tāpēc gan iedzīvotāji, gan veikali laicīgi nodrošinājās ar pirmās nepieciešamības precēm. Ir lielas problēmas ar medikamentiem. Es guvu nelielu traumu un šodien nokļuvu slimnīcā. Slimnīca ūdeni silda ārā uz ugunskuriem, jo operācijas neviens nav atcēlis. Situācija ir ļoti sarežģīta. Ārsti pieņem pacientus tikai dienas pirmajā pusē. Ārstu ir palicis maz, jo lielāko daļu no viņiem sev līdzi aizveda krievi. Ir ļoti grūti atrast medikamentus un medicīnisko palīdzību. Nav sakaru, nav iespējams izsaukt ātro palīdzību, nav iespējams izsaukt ugunsdzēsējus. Lielāko daļu ugunsdzēsēju mašīnu krievi aizveda sev līdzi, viņi uzspridzināja arī 147 metrus augsto televīzijas torni un TEC.

Komentāri
CopyLinkedIn Draugiem X