Kad Latviju pāršalca ziņas, ka iznācis jauns, skandalozs erotiskais romāns "Uguns un pulveris", kuru uzrakstījusi šobrīd jaunākā zināmā rakstošā autore, nemelosim, mēs visi sākām sačukstēties. “Erotiskā romāna autore – tikai divdesmitgadniece? Ko viņa sajēdz no seksa? Latvijas tirgū Karīnas Račko kopija? Kāds sakars izklaides literatūrai ar tādām globālām problēmām kā seksa verdzība un cilvēku tirdzniecība? Un kāpēc viņa tik izaicinoši izskatās?” Nu ko – daudz jautājumu, tad meklēsim atbildes kopā, tāpēc uz interviju paaicinājām vienu no šobrīd apspriestākajām jaunās paaudzes sievietēm Mēriju Elizabeti!

Tā gadījies, ka manām radošajām izpausmēm ir izdevies nonākt sabiedrības uzmanības lokā, un varētu šķist, ka jurisprudence un erotikas rakstīšana neiet roku rokā. Mana radošā darbība ir mans brīvā laika vaļasprieks, bet jurisprudence – karjeras izvēle, un abas šīs nodarbes viena otrai netraucē.

Uzskats, ka sieviete, kas atļaujas atklāti runāt par seksu, ir vieglprātīga, vaļīga būtne bez intelekta, manuprāt, ir patriarhāta radīts aizspriedums. Sieviete ir seksuāla būtne neatkarīgi no tā, vai viņa ikdienā dodas uz darbu advokātu birojā vai dejo uz striptīzbāra letes.

Seksualitātes noliegšana un pamata instinktu noslāpēšana var izraisīt slimības, neirozes, radīt kaunu un veicināt sevis, sava ķermeņa nepieņemšanu. Ikviena sieviete, lai kāda būtu viņas profesija, primāri ir Sieviete un tikai tad juriste, ārste, rakstniece, meita, māte, māsa un citu sociālo statusu īpašniece.

Komentāri (3)
CopyLinkedIn Draugiem X