Viņu nolaupīja 14 gadu vecumā. Elizabetes Smārtas stāsts

"Es biju mājās savā gultā, kad mani aizveda," viņa stāsta portālam "Insider". "Man likās, ka esmu visdrošākajā vietā pasaulē."

2002. gada jūnijā viņu nolaupīja Braiens Deivids Mišels. Viņš caur logu iekļuva viņas guļamistabā un, piedraudot ar nazi, aizveda sev līdzi. Mišels un viņa sieva Vanda Ilīna Barzī meiteni deviņus mēnešus turēja nomaļā vietā netīrā dzīvoklī.

Mišels atkārtoti izvaroja Smartu. Pusaudze ar metāla trosi bija piesieta pie koka, viņai lika lietot narkotikas un alkoholu. Mišels apgalvoja, ka ir atsūtīts uz Zemes, lai nogalinātu Antikristu. Viņa sieva meitenei lika valkāt garas kleitas, spieda viņu skatīties pornogrāfiju un ēst atkritumus.

Viņi Elizabetei nepārtraukti atkārtoja: ja viņa mēģinās bēgt, Mišels nogalinās gan viņu, gan viņas ģimeni.

Smārta tika izglābta 2003. gada martā Sandijas pilsētā, Jūtas štatā, 45 kilometrus no vietas, kur viņa tika nolaupīta. Trīs cilvēki atpazina Mičelu un Bārziju, kad viņi kopā ar Elizabeti gāja pa ielu. Viņi piezvanīja policijai, sakot, ka atpazinuši Elizabeti un viņas nolaupītājus pēc fotogrāfijām TV programmā "Amerikas meklētākie noziedznieki".

Elizabete Smārta portālam "Insider" stāsta, ka ir priecīga, ka mediji izrādījuši pastāvīgu interesi par viņas nolaupīšanas lietu. Viņa uzskata, ka tieši medijiem bija liela nozīmes viņas glābšanā. "Ja mans stāsts būtu tikai viens vai divi mazi klipi ziņās tikai vienu nedēļu, nezinu, vai es būtu izglābta."

Visi trīs cilvēki, kuri viņu pamanīja un aizturēja viņas nolaupītājus, izrādījās vienkārši īstajā laikā un īstajā vietā, stāsta Elizabete.

"Viens no viņiem lika pārtikas preces automašīnas aizmugurē, otrs brauca pa ielu, bet trešais ēda pusdienas restorānā pāri ielai."

Un visi šie cilvēki gandrīz vienlaicīgi saprata: viņu acu priekšā ir nolaupītā Elizabete Smārta savu nolaupītāju pavadībā!

Notika amatieriska aizturēšana un sekoja zvans policijai.

Tagad Elizabete Smārta kļuvusi par drošības aktīvisti. "Neatkarīgi no tā, cik daudz sliktu lietu, šķiet, notiek pasaulē, nedomāju, ka es kādreiz spēšu zaudēt ticību cilvēcei," viņa saka. "Esmu saņēmusi tik daudz laba no pilnīgi svešiem cilvēkiem."

Elizabete Smārta uzsver, cik svarīgi ir apskatīt pazudušu un meklētu cilvēku fotogrāfijas un zvanīt policijai, tikko liekas, ka viņus atpazīstat vai redzat kaut ko aizdomīgu.

Viņa saka: "Sliktākais, kas var notikt, ir tas, ka jums ir taisnība — ka kāds tiek ievainots vai turēts pret viņu gribu vai ir spiests darīt lietas, kuras viņš nevēlas darīt." Viņa turpina: "Bet labākais, kas var notikt, ir tas, ka jūs varbūt būsit kļūdījušies."

Runājot par savu ģimeni, Smārta saka - viņa kādreiz cer panākt līdzsvaru starp dabisku instinktu aizsargāt savus bērnus un pārmērīgu aizsardzību.

"Svarīgākais, ko es varu darīt kā māte, ir izglītot viņus un iemācīt viņiem drošus ieradumus, vienlaikus dodot viņiem brīvību augt."