SEPLP cer apvienot LTV un Latvijas Radio līdz 2024.gada martam

Viņš norādīja, ka piektdien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai iesniegts mediju apvienošanas plāns.

Vienlaikus Siksnis pauda cerību, ka turpmākajos mēnešos darbs galvenokārt notiks pie juridiskajiem jautājumiem. "Gada laikā to var izdarīt," viņš atzīmēja.

Siksnis arī sacīja, lai gan nākotnē LTV un Latvijas Radio vēlētos redzēt jaunā un modernā ēkā, sākotnēji vienotais sabiedriskais medijs darbu turpinās esošajā infrastruktūrā. Apvienotā medija valdes pirmie uzdevumi būs iestādes reorganizācija.

Komentējot nozares pašreizējo situāciju, SEPLP vadītājs skaidroja, ka, izvērtējot sabiedrības un valsts ieguldījumus, patlaban sabiedriskie mediji strādā labi. Viņa ieskatā, tieši finansējums ir lielākā sabiedrisko mediju problēma. Siksnis norādīja, ka, salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības valstīm, sabiedrisko mediju finansējums Latvijā ir zem vidējā, arī Baltijas valstu kontekstā Latvijas sabiedriskie mediji saņem vismazāk.

Starp ilgtermiņa plāniem Latvijas Radio un LTV attīstībai Siksnis uzskaitīja sabiedrisko mediju pārvaldības mehānisma pilnveidi, vienota sabiedriskā medija izveidi un finansējuma palielināšanu līdz Eiropas vidējam līmenim.

Ja patlaban sabiedriskajiem medijiem no iekšzemes kopprodukta (IKP) tiek atvēlēti 0,13% jeb 2022.gadā 37,7 miljoni eiro, tad līdz 2027.gadam finansējumu iecerēts palielināt līdz 0,16% no IKP.

Vienlaikus SEPLP vadītājs vairākkārt norādīja, ka 2022.gadā sabiedrisko mediju jomā veikti vairāki uzlabojumi - ievēlēti Latvijas Radio un LTV galvenie redaktori, izstrādātas jaunas sabiedriskā pasūtījuma izstrādes vadlīnijas un sabiedrisko mediju uzdevumi, ieviesta sabiedriskā labuma metodoloģija, lai vērtētu, cik veiksmīgi sabiedriskie mediji rada sabiedrisko labumu, kā arī ievēlēts pirmais sabiedrisko mediju ombuds.

Rīgas Stradiņa universitātes profesore un sabiedrisko mediju ombuds Anda Rožukalne konferencē norādīja, ka institūcijas pirmajā darbības gadā pēc padoma cilvēki galvenokārt vērušies par jautājumiem, kas skar medijos pieejamās informācijas precizitāti un maldināšanu, tāpat tiek vaicāts par žurnālistu attiecībām ar informācijas avotiem. Iedzīvotāji arī interesējušies par lielo kultūras notikumu atspoguļošanas stereotipizāciju un aizspriedumiem, politiskās komunikācijas mērķiem un žurnālistu attieksmi un objektivitāti.

Rožukalne stāstīja, ka pasaulē sabiedrisko mediju būtiskākās problēmas ietver neatkarības apdraudējumus un uzbrukumus, nepietiekamu finansējumu, sabiedrības uzticēšanās izmaiņas, kā arī sabiedrības ziņu nogurumu un pašcenzūras risku. Vienlaikus Latvijā iedzīvotāju uzticēšanās sabiedriskajiem medijiem ir augsta.

Komentējot sabiedrisko mediju nākotnes perspektīvas, Rožukalne uzskaitīja vairākas - autoritāšu sistēmā balstītas attiecības ar auditoriju, digitalizāciju, finansējuma palielināšanu, kā arī sabiedrības attieksmes maiņu pret sabiedriskajiem medijiem kā daļu nacionālās kultūras.

Konference "Kāda ir sabiedriskā medija loma kvalitatīvas informatīvās telpas veidošanā?" notika piektdien.