Miršana lēnā nāvē jeb Krievijas civilo aviāciju gaida grūti laiki (19)

Aviācijas ekspertus neizbrīna fakts, ka Krievijas lidsabiedrības turpina izpildīt lidojumus, neraugoties uz sankcijām, ko noteikušas Rietumvalstis un to uzņēmumi pret aviācijas sektoru. Īsi pēc Krievijas uzsāktā kara Ukrainā Rietumi slēdza savu gaisa telpu Krievijas lidsabiedrībām. Ārvalstu lidsabiedrības pārtrauca lidot uz Krieviju, bet aviobūves kompānijas kā “Airbus” un “Boeing” atteicās piegādāt Krievijai ārkārtīgi svarīgās lidmašīnu rezerves daļas.

Sākotnēji gan izskanēja prognozes, ka “Krievijas komerciālā aviācija sabruks divu nedēļu laikā”, tomēr deviņus mēnešus vēlāk par krahu Krievijas aviācijā nevar runāt. Pagaidām. Krievijas pasažieri joprojām pārvietojas ar lidmašīnām, un reisu izpilde, šķiet, nav traucēta.

“Pastāv dažādu lietu kombinācija. Protams, sankcijām arī ir sava iedarbība, tāpēc krievi meklē detaļu alternatīvus piegādes ceļus, kā arī pievēršas lidmašīnu kanibālismam,” norāda “AeroDynamic Advisory” eksperts Ričards Abulafija.

Kanibalizācija Krievijas aviācijā

Pirms kara Krievijas aviolīnijas pārvaldīja ap 800 lidaparātiem, no kuriem pārliecinoši lielākā daļa bija ražoti Rietumos. Pēdējie pieejamie dati, ko sniegusi valsts aviokompānija “Aeroflot”, norāda, ka vairāk nekā 120 miljoni pasažieru izmantojuši valsts lidsabiedrību pakalpojumus. Vairāk nekā puse pasažieru lidojuši uz ārzemēm. Tagad ārvalstu lidojumi no Krievijas ir pilnībā atcelti (ja neskaita atsevišķus lidojumus uz Krievijai “draudzīgajām” valstīm).

Abulafija pauž, ka lidojumu skaita samazinājums ir nākusi kā svētība lidsabiedrībām, kurām nu ir daudz neizmantotu lidaparātu. Tieši neizmantotās lidmašīnas var izmantot, lai tās izjauktu, un iegūtu rezerves daļas aktīvajām lidmašīnām, kas turpina veikt lidojumus vietējos maršrutos.

“Es domāju, ka krievu prioritāte ir saglabāt iekšējos lidojumus. Ja vairs nav jāuztraucas par ārvalstu lidojumiem, tad var koncentrēties uz savas iekšējās kapacitātes stiprināšanu,” saka Abulafija.

Krievijas aviācijas eksperte Anastasija Dagajeva saka, ka “dīkstāvē esošo lidmašīnu izjaukšana ir kā iespēja nodrošināt lidojumos izmantotajiem lidaparātiem svarīgas rezerves daļas”.

Atkarība no Rietumos ražotajām daļām neizpaliks

Krievijas lidsabiedrības pašlaik turpina veikt lidojumus ar modernām Rietumos ražotām “Boeing” un “Airbus” lidmašīnām. Lielākā daļa no tām ir iznomātas no starptautiskām kompānijām. Tas ir biznesa modelis, ko sauc arī par Keiptaunas konvenciju. Tā ir starptautiska vienošanās, kas Dienvidāfrikā tika parakstīta 2001. gadā, mazinot kreditoru riskus, kā arī aizņemšanās izmaksas aizņēmējiem. Vienošanās paredzēja uzlabot arī juridisko skaidrību par aizņēmumu noteikumiem.

“Konvencija ļāva starptautiskajiem aizdevējiem pieļaut, ka lidmašīnu aizdošana bija samērā zema riska process. Tādējādi attīstības tirgi aktīvi izmantoja šo konvenciju savā labā, un arī Krievija nebija izņēmums,” teica Abulafija.

Ņemot vērā šo konvenciju, Krievija pēc 2001. gada sāka strauji atjaunot savu lidsabiedrību floti, aizstājot padomju laikos ražotās lidmašīnas. Tāpat tika ieviesti arī Rietumvalstu standarti lidmašīnu apkopē un aviācijas drošībā.

Tomēr, ņemot vērā sankcijas, daudzi aizdevēji pieprasa atpakaļ no Krievijas savas lidmašīnas – vairāk nekā 500 lidaparātu, kuri ir vairāk nekā 9,6 miljardus eiro vērti.

Martā Krievijas diktators Vladimirs Putins parakstīja dekrētu, kas ar likumu ļāva valsts lidsabiedrībām faktiski nozagt Rietumvalstu kompāniju aizdotās lidmašīnas.

“Mums tagad ir jāzog arī lidmašīnu rezerves daļas, jo tas ir kļuvis par izdzīvošanas jautājumu civilajai aviācijai Krievijā,” teica neatkarīgais aviācijas eksperts Vadims Lukaševičs.

Viņš piebilda, ka aviācijas jomā liela Krievijas cerība ir Irāna, jo tā sniedz Maskavai padomus, kā apiet Rietumu sankcijas. Tomēr šīs cerības lielākoties nav attaisnojušās.

Nevis strauja, bet lēna nāve

Abulafija uzskata, ka Krieviju un Irānu salīdzināt nevar, jo Teherāna izmanto lidaparātus, kas lielākoties ir ražoti pagājušā gadsimta 1970. un 80. gados. Krievijas modernās lidmašīnas ir daudz atkarīgākas no regulāras apkopes un programmatūras atjaunošanas. Tāpat nedrīkst aizmirst arī par pusvadītājiem.

“Ar daļām “šmaukties” daudz vienkāršāk ir ar vecākām lidmašīnām. Ar modernajām lidmašīnām tas ir daudz sarežģītāk darāms,” saka Abulafija.

Rietumvalstu ražotāji spēj izsekot lidmašīnu detaļas, un tas nozīmē, ka Krievijai faktiski nav iespēju iegūt svarīgas detaļas no citiem režīmiem pasaulē.

“Ir aizdomas, ka kādā brīdī Krievijas civilā aviācija lēnām būs nonākusi kraujas malā. Protams, kaut kādas detaļas var izmantot no citām lidmašīnām, taču – daudzām svarīgām detaļām izmantošanas termiņš ir 6-12 mēneši,” norāda eksperts.

Abulafija arī pieļauj, ka Krievijas civilā aviācija var kļūt par bīstamu nozari, jo valsts pārkāpj Keiptaunas konvenciju.

“Nedomāju, ka kāds reiz vēlēsies finansēt aviācijas ekipējumu Krievijai,” uzsver Abulafija.