EKA īsteno vairākus desmitus izvēles programmu dažādos kosmosa nozares attīstības virzienos. Katra EKA dalībvalsts un asociētā dalībvalsts var izlemt, kurās izvēles programmās tā vēlas piedalīties un kādu finansējumu ieguldīt.
EKA industriālā politika paredz, ka līdz 90% no iemaksātā finansējuma atgriežas atpakaļ valsts industrijā starptautiskos izglītības, zinātnes un inovāciju projektos. Šādu projektu galvenais mērķis ir stiprināt valsts kapacitāti un spējas kosmosa nozarē, lai virzītos uz komerciālu produktu un pakalpojumu izstrādi.
Tā kā jaunās valdības izveidošana un jaunā valsts budžeta apstiprināšana kavējas, Latvijas delegācija varēja pierakstīties EKA programmām iepriekš piešķirtā budžeta ietvaros. Latvija pierakstījās Galvenajai tehnoloģiju attīstības programmai (GSTP) un komercializācijas programmai "ScaleUp", kas paredz, ka no 2023.gada Latvijā tiks veidots EKA Biznesa inkubācijas centrs.
Kopumā EKA dalībvalstis nākamajiem trīs gadiem pieteicās EKA programmām par kopējo summu 16,9 miljardi eiro, kas ir 17% pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu no 2019.gada. EKA ģenerāldirektora Jozefa Ašbahera ieskatā tas ir milzīgs sasniegums, ņemot vērā enerģijas krīzi, Covid-19 pandēmijas ietekmi un kara Ukrainā radītos izaicinājumus, parādot, ka Eiropa saprot un novērtē kosmosa nozares piedāvātos risinājumus.