Staļina izraisīto badu Ukrainā Vācija atzīs par genocīdu (4)

Centriski kreisās koalīcijas un konservatīvās opozīcijas deputātu kopīgā rezolūcija iecerēta arī kā brīdinājums Krievijai, Ukrainai šobrīd Maskavas iebrukuma dēļ atkal nonākot jaunu bada draudu ēnā.

Likumdevēji plāno balsot par rezolūciju nākamtrešdien uzreiz pēc Ukrainas Holodomora piemiņas dienas, kas katru gadu tiek atzīmēta novembra ceturtajā sestdienā.

Holodomors "ietilpst [20. gadsimta pirmās puses] totalitāro sistēmu necilvēcīgo noziegumu, kuros miljoniem dzīvību tika iznīcinātas, sarakstā", teikts rezolūcijas projektā.

"Cilvēkus daudzviet Ukrainā, ne tikai labības audzēšanas reģionos vien, skāra bads un viņi cieta represijās."

Tā bija organizēta politika, kas atbilst "šodienas perspektīvas vēsturiski politiskajai genocīda definīcijai".

Vācijas kanclers Olafs Šolcs un ārlietu ministre Annalēna Bērboka piektdien ar preses sekretāru starpniecību pauda atbalstu rezolūcijai.

Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba Berlīnes lēmumu piektdien tviterī nodēvēja par robežzīmi.

Staļina 1932. un 1933. gadā Ukrainā mākslīgi izraisītajā masveida badā tika nogalināti vairāk nekā desmit miljoni cilvēku.

Padomju varas mākslīgi uzturētais bads bija viens no pasaules vēsturē briesmīgākajiem cilvēka izraisītajiem masu iznīcināšanas gadījumiem.

Daudzi uzskata, ka Staļina mērķis bija pret ukraiņu tautu vērsts apzināts genocīds un Holodomors ir pielīdzināms nacistu īstenotajam holokaustam.