Aiz priekškara: Propagandisti krievu raķešu triecienos pa Ukrainu vaino ukraiņus (12)

Tāpat sāpīgs trieciens Kremlim bija Ukrainas prezidenta Volodomira Zelenska uzstāšanās ANO Drošības padomē, informējot, kādus postījumus ukraiņiem nodara Krievijas raķešu triecieni. Īpaši nepatīkami krieviem tas bija arī tādēļ, ka ilgstoši, īpaši vēsturiski noteikto veto tiesību dēļ, viņi ANO un Drošības padomi uzskatīja par gandrīz savu kabatas organizāciju, kurā viņiem kā Otrā pasaules kara uzvarētājiem ir teju vadošā loma.

Aizvadītās nedēļas propagandas raidījumos arī skaidri iezīmējās tas, ka Krievijas propagandisti ir izstrādājuši veselu ideoloģiju, kādēļ ir attaisnojami tas, ka miljoniem Ukrainas civiliedzīvotāju ziemā paliek tumsā, aukstumā un bez ūdens. Vēstījuma īsais kopsavilkums ir gana cinisks: paši vainīgi.

Aizvadītajā nedēļā propagandisti nodemonstrēja arī vienu no melu pilotāžas augstākajām virsotnēm, kad, izplatot viltus ziņas par Polijas militārās tehnikas došanos Ukrainas un Baltkrievijas virzienā, tika rādīti kadri no 18. novembra bruņutehnikas parādes Rīgā 11. novembra krastmalā.

“Man nospļauties par nacistu jūtām”

Visu nedēļu propagandisti Olga Skabejeva, Jevgeņijs Popovs, Vladimirs Solovjovs un viņu pieaicinātie ideoloģiskie domubiedri Krievijas sabiedrībai stāstīja, cik labi un pareizi ir tas, ka ar raķešu triecieniem tiek apšaudītas Ukrainas pilsētas, atstājot to iedzīvotājus bez gaismas, siltuma un ūdens. Ja vēl pirms pāris nedēļām tika ziņots, ka tiek iznīcināta tikai militāra infrastruktūra, kas, protams, bija meli, tad pašlaik bez liekas kautrības tiek ziņots par nodarīto kaitējumu civiliedzīvotājiem, kas paši pie tā esot vainīgi, jo atbalsta “nacistisko” Zelenska režīmu. Vairāki ideologi arī pauda nožēlu, ka šādi triecieni nav veikti jau iebrukuma pirmajās nedēļās, jo tad karš jau būtu beidzies ar Krievijas uzvaru. Cita starpā izskanēja arī ciniski aicinājumi Ukrainas iedzīvotājiem doties pie saviem saimniekiem uz Eiropas Savienības valstīm un ASV. Tad Ukrainas teritorijā būšot palikusi tikai armija, ar kuru tad varēšot normāli karot.

Propagandisti, protams, noklusē, ka raķetes trāpīja, piemēram, Zaporižjas dzemdību namam, nogalinot tikko dzimušu zīdaini, tāpat ne vārda netiek teikts par to, ka raķešu uzlidojumos nogalināti vairāki desmiti Hersonas iedzīvotāju. Tā vietā tiek izplatītas viltus ziņas, ka krievvalodīgos Hersonas iedzīvotājus masveidā nogalina ukraiņu karavīri.

Dominējošais diskurss raķešu triecienu attaisnošanai: tā ir atriebība par astoņus gadus ilgušo “genocīdu” Donbasā. Solovjovs klāstīja, ka savulaik ukraiņi priecājās, ka Krimā nav ūdens, ka nav elektrības Doneckā un Luhanskā, taču tagad esot pienākusi viņu kārta to izbaudīt uz savas ādas. Viņš arī atļāvās piebilst, ka vispār jau viņam esot nospļauties, ko jūt un pārdzīvo nacisti.

Par propagandistu retoriku ir pārfrāzējams senais teiciens – ja nebūtu Donbasa, tas būtu jāizdomā, jo visas krievu armijas zvērības tiek attaisnotas ar frāzi: “Tas jums par genocīdu Donbasā.” Savukārt Skabejeva līksmi ziņo, ka raķešu triecienus taču ukraiņi varot nekavējoties pārtraukt, atliek tikai Ukrainas armijai kapitulēt. Ja ukraiņi nebēg prom no savas valsts un nepieprasa karu pārtraukt, tātad viņi paši ir vainīgi pie Krievijas raķešu triecieniem - tieši tik absurda ir propagandistu loģika, ko tie cenšas iebarot Krievijas sabiedrībai, lai tai nebūtu ne mazākās empātijas par Ukrainas civiliedzīvotājiem nodarīto postu.

Par vēstījumu, cik grūti pēdējos gados klājies Donbasa iedzīvotājiem, trāpīgu vērtējumu devis Nobela Miera prēmijas laureāts, kādreizējais neatkarīgā medija “Novaja gazeta”, kurš nu jau slēgts, galvenais redaktors Dmitrijs Muratovs. Intervijā pazīstamajam opozīcijas blogerim Jurijam Dudjam viņš norādīja, ka Donbasā problēmas sākās līdz ar Krievijas intervenci. Viņš uzdeva retoriskus jautājumus: kādēļ mēs tur iejaucāmies, kādēļ uz turieni aizsūtījām pusjukušo Girkinu, kādēļ izveidojām starptautiski neatzītās Doneckas un Luhanskas tautas republikas, kādēļ izdomājām un izplatījām melus par it kā krustā piesisto krievu puisēnu? Atšķirībā no Solovjova Muratovs skaidri pasaka, ka Donbasā problēmas radīja nevis ukraiņi, bet Krievija.

Pagājušajā nedēļā starptautiskā sabiedrība, izņemot, protams, Krieviju, arī pieminēja 90.gadskārtu kopš Staļina izraisītā Holodomora jeb bada Ukrainā, kas prasīja vairāku miljonu cilvēku nāvi. Starptautiskā prese, tostarp “The New York Times” veltīja plašas publikācijas šai melnajai piemiņas dienai, velkot nepārprotamas paralēles ar Krievijas pašreizējo rīcību. Ja padomju vara centās iznīcināt ukraiņus ar mākslīga bada palīdzību, tad tās mantiniece Krievija pašlaik cenšas to izdarīt ar badu un aukstumu, norādīja Ukrainas prezidents Zelenskis. Savukārt viņa biroja padomnieks Mihailo Podoļaks šajā sakarā rakstīja, ka Krievijas uzbrukumi enerģētikas infrastruktūrai ir stāsts ne tikai par apgaismojuma pazušanu. Tas ir stāsts “par pārtrauktām operācijām, atceltām dialīzēm, izslēgtiem ventilatoriem, neatbraukušu ātro palīdzību. Vai tas ietekmē fronti? Nē. Tas ir vienkārši 21. gadsimta fašisms – civilo pilsētu terors, skanot Z-propagandas aplausiem.”

Krievijai vienaldzīgs Eiropas viedoklis

Kremļa ideoloģiskais “establišments” vairākus vakarus pēc kārtas gaudās par to, cik nejēdzīga organizācija ir EP, kas Krieviju pasludināja par terorismu atbalstošu valsti. Lai šo ziņu atspēkotu, tika laisti darbā vecie labie propagandistu paņēmieni. Proti, visefektīvāk mazināt nepatīkamu patiesību ietekmi, ir diskreditēt šo patiesību teicēju, tādējādi izgaisinot jebkādu uzticību teiktajam. Tā arī šoreiz ideologi rāvās vaiga sviedros, aprakstot, cik nenozīmīga organizācija ir EP, tai neesot nekādas politiskas nozīmes, to veidojot visdažādākie dīvaiņi no bloka dalībvalstīm, EP esot tikai čaula bez satura utt.

Tāpat tika kliegts par Rietumu liekulību, jo tie pieverot acis uz “genocīdu” Donbasā un Ukrainu kā 21. gadsimta lielāko teroristi. Kārtējo reizi tika atražoti stāsti, kuriem it kā jāpierāda ukraiņu veiktie terora akti – gan Zaporižjas AES apšaude, kuru veica paši krievi, gan Krimas tilta spridzināšana, gan “Nord Stream” cauruļvadu spridzināšana, gan Darjas Duginas slepkavība. Visa ideologu komanda braši ziņoja, ka patiesībā jau par šādu EP rezolūciju vajag tikai nospļauties un nelikties ne zinis. Protams, darbā tika laisti arī vecie labie argumenti par NATO veikto Belgradas bombardēšanu, pat nepieminot, ka tur notika reāli un pierādīti kara noziegumi pret cilvēci, par Mosulas un Bagdādes bombardēšanu, kā arī uzlidojumiem Sīrijai. Tā ir sen zināma un pārbaudīta propagandistu taktika – formāli līdzīgus, bet saturiski krasi atšķirīgus notikumus pasludināt par līdzvērtīgiem, tādējādi izdzēšot jebkādu starptautisko standartu ievērošanu.

Veselu histērijas vētru propagandistos izsauca Zelenska uzstāšanās ANO Drošības padomē. Solovjovs pat sauca, ka tādā gadījumā tur vajadzēja ļaut uzstāties arī tādiem diktatoriem kā Bašaram Al Asadam un Sadamam Huseinam. Krieviem īpaši sāpīgs ir šāds saturisks pavērsiens ANO, jo vēsturiski pēc Otrā pasaules kara Krievija bijusi viena no nozīmīgākajiem spēlētājiem šajā organizācijā, un tā līdz šim ANO Drošības padomi ir izmantojusi savu mērķu sasniegšanai un leģitimizēšanai. Vairāki Krievijas politologi izteica apgalvojumus, ka līdzšinējās starptautiskās organizācijas vairs nevar veidot starptautisko kārtību, jo tajās valdot “hegemons” – ASV.

Līdz ar to Krievija tagad savus sabiedrotos meklēšot musulmaņu pasaulē, kā arī Ziemeļkorejā un Ķīnā, ar kuru to vienojot konservatīvās un tradicionālās vērtības. Lai apliecinātu savu uzticību šīm vērtībām, propagandisti pauda savu sašutumu par Kataras futbola čempionātā Rietumu sportistu izrādīto solidaritāti LGBT kopienai, kas Katarā tiek rupji diskriminēta un vajāta. Luhanskas republikas Tautas milicijas 2. armijas korpusa komandiera vietnieka un vienības "Ahmet" komandieris Apti Alaudinovs pat paziņoja, ka musulmaņiem pret tām valstīm, kuru sportisti pauda publisku atbalstu LGBT kopienai, būtu jāpasludina džihāds.

Ģenerālis Ziema Krievijai nepalīdzēs

Krievijas propagandisti, kam patīk uzdoties par kara korespondentiem, plaši klāstīja, ka ziema būs labs viņu sabiedrotais un Krievijas armijai nekāda atelpa neesot vajadzīga. Tika izteikti apgalvojumi, ka, neraugoties uz lēno virzību, tiks ieņemta Bahmuta. Tāpat simto reizi tika klāstīts par Krievijas armijas augstajām kaujas spējām un morālo pacēlumu iepretī Ukrainas armijai nīkulībai. Jāteic, ka nepagāžami notikumi frontē liecina tieši par pretējo. Tomēr propagandisti stāsta, ka ukraiņu karavīri gribētu padoties gūstā un nolikt ieročus, bet nevar to izdarīt, jo viņiem aiz muguras stāv ārzemju algotņi ar ieročiem. Kārtējo reizi tiek melots, ka frontē ukraiņu valoda neesot dzirdama, tā vietā skan tikai poļu un angļu valoda.

Tikmēr ASV domnīca “Kara Pētījumu institūts” (ISW) ziņo, ka Krievijas aizsardzības pozīcijas liecina, ka Krievijas militārā vadība uzskata Ukrainas pretuzbrukuma izredzes pāri Dņeprai kā nopietnus draudus. “Krievijas taktiskās, loģistikas un aprīkojuma kļūmes turpina mazināt Krievijas karaspēka morāli un veicina grēkāžu meklēšanu,” norāda ISW analītiķi.

Savukārt ietekmīgais interneta izdevums “Politico” raksta, ka militārie analītiķi jau vairākus mēnešus bija prognozējuši, ka ziema ieviesīs pārtraukumu kaujās Ukrainas frontēs, taču kļūst arvien skaidrāks, ka abas puses centīsies izmantot savas priekšrocības aukstajos laika apstākļos, pretstatot savus ģenerāļus “Ziemu” un “Apsaldējumu”. Proti, krievi cenšas ziemu izmantot pret civiliedzīvotājiem, savukārt ukraiņi cer, ka sals krietni apskādēs vāji ekipētos krievu karavīrus. “Krievu plāns ir demoralizēt ukraiņu civiliedzīvotājus, izsitot viņiem elektrību un apkuri, savukārt ukraiņi vēlas uzsākt reidus un pārbaudīt artilēriju uz slikti aprīkotiem krievu iesauktajiem, kuriem trūkst siltā apģērba un siltā ēdiena,” norāda “Politico” rakstā “Krievija vairs nevar paļauties uz ģenerāli Ziemu”.

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. #SIF_MAF2022.