Vai kāds vēl atceras Brektes murāli? Un kā ar pagājušā gada Rīgas Ziemassvētku apsveikuma plakātiem? Ar apbrīnojamu regularitāti, vismaz reizi gadā pienāk brīdis, kad visa Latvija sadodas rokās, lai kļūtu par mākslas kritiķiem. Šoreiz “mākslas pazinēju” skatieni pavērsti Daugavpils virzienā, kur pašvaldības spiediena rezultātā, labākajās Krievijas tradīcijās, Rotko mākslas centrā sākusies mākslas darbu cenzūra.

Proti – virkne reliģisko konfesiju un “kultūras” biedrību tā nobombardēja pilsētas domi ar nosodījuma pilnām vēstulēm, ka no igauņu keramiķa Sandersa Raudsepa personālizstādes tika izņemti vairāki darbi.

Kā jau ierasts, no trīsdesmit jaunā kaimiņvalsts mākslinieka darbiem visi interneta komentētāji apskatīja un sašuta tikai par vienu – darbu, kurā uz krusta sazīmēti mazi pimpīši, bet nedaudz lielāks piestiprināts pie tā, gluži kā pats Jēzus.

“Šī nav māksla”, “Šis ir neiedomājami lēts pirmā asociatīvā līmeņa sūds, kam ar mākslu vispār nav nekāda sakara” un ”Esmu vienmēr aizstāvējis vārda un izteiksnes brīvību, bet šī ir klaja ņirgāšanās par cilvēkiem svarīgiem kristīgiem simboliem” bija tikai daži no no izskanējušajiem komentāriem.

Atkal un atkal, katru reizi no jauna – viens un tas pats. “Es”, “man”, “esmu”. Es esmu apmeklējis daudzas izstādes, bet šis darbs man nepatīk, tāpēc citi to nedrīkst redzēt. Un vispār – kā lai izskaidroju šo saviem bērniem?

Komentāri (8)
CopyLinkedIn Draugiem X