Rietumu valdības steidzas izstrādāt stratēģijas, lai veicinātu pāreju uz tīru enerģiju, nekļūstot pārāk atkarīgas no Ķīnas attiecībā uz kritiskajiem minerāliem. Taču viņu plānos netiek runāts par galveno iespējamo šķērsli - vietējām politikām, kas saistītas ar jaunu raktuvju un rūpnīcu atvēršanu.

Rietumu atkarība no Ķīnas tā dēvētajiem kritiski svarīgajiem derīgajiem izrakteņiem savulaik satrauca tikai nelielu skaitu ekspertu un politikas veidotāju. Taču šobrīd šis jautājums ir kļuvis populārs, nonākot virsrakstos un kļūstot par “BBC” dokumentālā seriāla sižeta galveno tēmu. Taču mums vēl ir jāatbild uz vissvarīgāko jautājumu – kā šo problēmu risināt?

Ir skaidrs, ka nākotnē mūs sagaida daudz risku. Eiropa pēdējo mēnešu laikā ir pārliecinājusies, ka nav prātīgi paļauties uz pirmās nepieciešamības preču piegādēm no naidīgas valsts. Taču pašreizējās enerģētikas krīzes risinājums – paātrināt pāreju uz atjaunojamajiem energoresursiem – draud atkārtot šī brīža situāciju nu jau citā veidolā, jo tas palielinās mūsu atkarību no tādiem derīgajiem izrakteņiem kā kobalts, niķelis, grafīts, litijs un varš.

Šādi derīgie izrakteņi ir ļoti nozīmīgi pārejai uz videi draudzīgu enerģiju – tos izmanto gan elektriskajās baterijās, gan vēja turbīnās, gan paplašinātajos elektrotīklos. Saskaņā ar Pasaules Bankas aplēsēm globālo klimata mērķu sasniegšanai līdz 2050. gadam šo derīgo izrakteņu ieguves apjoms varētu būt jāpalielina par aptuveni 500%.

Komentāri (1)
CopyLinkedIn Draugiem X