Iedzīvotāji aktīvi esot izmantojuši iespēju pieteikties valsts atbalstam par apkures izdevumiem – īpaši vienreizējam 60 eiro maksājumam, par malkas iegādi bez čeka, savukārt ar čeku nācis vien nepilns tūkstotis.
Vien 0,4% no 233 000 pieteikumiem kurināmā iegādes atbalstam bijuši ar čeku (1)
Uz 60 eiro pabalstu, kā pēta TV3 ziņu dienests, pretendē vairāk nekā 200 000 mājsaimniecību. Kopējā izmaksājamā pabalsta summa sasniedz 11,7 miljonus eiro.
Pievēršot uzmanību, ka kompensācijai par malkas nopirkšanu ar čeku vien 0,41% pieteikumi, Ekonomikas ministrija ir pārsteigta. Šāds skaitlis būtiski iezīmē ēnu ekonomikas apmēru nozarē, ņemot vērā, ka 95% no tā visa - 60 eiro atbalsts par malkas iegādi bez čeka.
Taču par krāpnieciskām darbībām pašvaldībām neesot aizdomas. “Pārbaudi veikt, braucot uz katru māju, mēs to nedarām. Ja mums radīsies šaubas, tad likums mums dod iespējas gada laikā veikt tādu pārbaudi. Es domāju, ka tās būtu pārāk lielas administratīvās izmaksas katru mājokli apsekot,” norāda Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra vadītāja Anna Marija Melne.
Ir vēl arī citi apkures veidi, par kuriem kompensācijai jāpiesakās, jo tie netiek piešķirti automātiski. Taču šo pieprasījumu skaits vēl neliels, jo pieteikšanās termiņi ir garāki.
Jāpiebilst, ka atbalstam par granulu un brikešu iegādi varēs pieteikties līdz 30. aprīlim. Viena mājsaimniecība varēs saņemt kompensāciju 10 tonnu apmērā. Piemēram, ar šā brīža biržas cenām par katru granulu tonnu valsts atbalstā sanāk aptuveni 50 eiro.
EM akcentē problēmu, ka cilvēki joprojām iegādājas granulas bez čeka.
“Iespējams, cilvēki pa daļām pērk šis granulas, apkopos un iesniegs čekus apkures sezonas beigās kā tādā vienā piegājienā,” teic EM Enerģijas tirgus un infrastruktūras departamenta direktore Līga Rozentāle.
Aktīvāk pabalstiem piesakās Rīgas, Rēzeknes, Augšdaugavas, Dienvidkurzemes un Valmieras novadu iedzīvotāji.