Pat vienas ģimenes pārcelšanās uz laukiem ietekmē reģionu atdzimšanu

Attālinātais darbs iedrošina pārcelties ārpus lielām pilsētām

Pandēmija lika virknei uzņēmumu strauji mainīt darba organizāciju, jo tieši darbs no mājām ļāva turpināt uzņēmumu darbību, vienlaikus dodot iespēju darbiniekiem strādāt veselībai drošākos apstākļos. Daudzi izmantoja izdevību mainīt ierasto ikdienas ritumu, lai uz īsāku vai garāku laiku pārceltos uz lauku īpašumiem, jo attālinātais darbs un mācības sniedz iespēju veltīt vairāk laika gan sev un ģimenei, gan mājas remontam vai īpašuma sakopšanai. Pētījumi pierāda, ka piemērotos apstākļos attālinātais darbs paaugstina produktivitāti, sniedzot ieguvumus arī sabiedrībai un videi, - uzlabo iedzīvotāju labklājību, mazina transporta sastrēgumus un vides piesārņojumu, papīra un plastmasas materiālu mazāku izmantošanu Arī iespēju atdzīvoties Latvijas lauku novadiem.

Attālinātā darba tradīcijas nostiprināšanās un tai līdztekus vērojamā tendence izvēlēties pastāvīgai dzīvošanai vietas tālāk no ekonomiskajiem centriem ir cerīgs signāls līdzsvarotai valsts ekonomiskajai attīstībai.

Krīze un attālinātais darbs ir unikāla iespēja reģioniem īstenot ilgtspējīgas novadu attīstības stratēģijas, lai piesaistītu sev iedzīvotājus ar labu izglītību un augstiem ienākumiem.

2022. gada janvārī "Luminor" bankas sadarbībā ar pētījumu aģentūru "Norstat Latvia" veiktā aptauja liecina, ka aptuveni trešdaļa pilsētnieku būtu gatavi pārcelties uz dzīvi laukos, lai dzīvotu zaļākā vidē un tuvāk dabai. Tomēr vairāk nekā pusei ir svarīgi, lai īpašumā būtu visas nepieciešamās ērtības. Īpaši nozīmīgi tas ir pilngadību sasniegušiem jauniešiem, no kuriem 80% norāda šādu apstākli kā būtisku, lai pieņemtu lēmumu par dzīvi laukos.

Vai vienas ģimenes pārcelšanās var ietekmēt reģiona izaugsmi

Šeit var pieminēt t.s. tauriņa efektu. Koncepcija, kas atvasināta no metaforiska piemēra, ka tauriņa spārna vēziens vienā pasaules malā var izraisīt tornādo otrā pasaules malā, paredz, ka pat šķietami niecīgiem cēloņiem var būt ļoti liela ietekme. Tauriņa efekts var tikt skatīts arī caur reģionu attīstības prizmu, jo mēs visi, jo sevišķi nelielās kopienās, esam savstarpēji saistīti.

“Priecājoties par to, kā novads sācis straujāk attīstīties, reizēm pat neaizdomājamies, ka par šo uzplaukumu varam uzsist uz pleca arī sev, jo ikvienas ģimenes atgriešanās lauku apvidos, kaut pagaidām tikai “ar vienu kāju”, ir ļoti nozīmīgs pienesums reģionu attīstībā.

Paliekot savās lauku mājās nevis divas dienas nedēļas nogalē, bet divas trīs darbdienas vai pat nedēļas, cilvēki iegulda sava novada ekonomikā - dodas uz pagasta veikalu iepirkties, sagaida ciemos draugus un radus, kas arī izmanto vietējo uzņēmēju pakalpojumus. Nemaz nerunājot par nodokļu pārdeklarēšanu sava īpašuma pašvaldībā,” norāda ZLM pārstāvis Kristaps Jēkabsons.

Jo vairāk tu kā saimnieks dari un plāno nākotnei, jo vairāk tavs novads un pašvaldība var atļauties investēt attīstībā.

Gudri apsaimniekojot īpašumu, tu ar “tauriņa spārnu” iekustini domino efektu: gūstot ienākumus, tos ieguldi esošās mājas renovācijā vai jaunas ēkas būvniecībā, tādējādi palīdzot uzplaukt arī daudzām citām reģiona nozarēm, nodarbinot vietējos iedzīvotājus. Pieaugot sakoptā īpašuma vērtībai, aug arī kaimiņu zemju vērtība, novads kļūst arvien pievilcīgāks jauniem iedzīvotājiem, paplašinās pakalpojumu klāsts un, pieaugot ieņēmumiem, pašvaldība arvien vairāk līdzekļu var novirzīt infrastruktūras uzlabošanai.

Ar ko sākt?

Tiem drosmīgajiem, kuri izvēlējušies pārcelties uz reģioniem, iegādājoties vai atjaunojot savas lauku mājas, agrāk vai vēlāk nākas domāt arī par to, kā savest kārtībā īpašumā esošos mežus un laukus.

Lai nekļūtu par stereotipiskas domāšanas upuri attiecībā uz īpašuma apsaimniekošanu, pārceļoties uz laukiem, speciālists iesaka sākt ar izpēti, noskaidrojot, kāds tad iepriekš ir bijis īpašums un tā ainava.

“Ir dīvaini, ka bieži vien, tiekot pie īpašuma, jaunie īpašnieki neiedziļinās šajos jautājumos, dzīvo ilūzijās un tad ir ļoti pārsteigti, uzzinot, ka kādreiz katrs lauks ir bijis apkopts: tur audzēja linus, tur bija iekoptas ganības un, stāvot uz tā pakalna, varēja baudīt saulrietu virs ezera vai upes. Nevar būt! Jo šobrīd visapkārt skatam paveras tikai krūmi un meži.

Atskatoties vēsturē, var secināt, ka ļoti daudzas zemes platības sāka degradēties aizvadītā gadsimta deviņdesmitajos gados, kad, atgūstot īpašumus, cilvēki īsti nezināja, ko ar tiem iesākt, un iepriekš apsaimniekotu lauksaimniecības zemi vienkārši pameta novārtā,” skaidro ZLM pārstāvis.

Jāņem vērā, ka mežs aug nesteigdamies. Normālos apstākļos priede, līdz sasniedz galvenās cirtes vecumu, aug aptuveni 100 gadus, egle – 80 gadus, bērzu audze cirtes vērtību sasniedz aptuveni 70 gados. Tātad saprātīgs saimnieks tagad novāc to priežu un egļu ražu, ko stādīja tēvu tēvi. Tādēļ, skatoties uz mežu, jāpārredz pagātne un nākotne, saskatot saikni starp tām.

Apsaimniekots īpašums – ieguvums novadam un valstij

Atbildīga saimniekošana un domāšana ilgtermiņā, runājot par mežu un zemju apsaimniekošanu, – varētu teikt, ka tā ir tikai pēdējās desmitgades tendence. Pozitīvi, ka aizvien vairāk īpašnieku apzinās, ka šajā jomā ir vērts ieguldīt – gan savu laiku, gan finanses. Tā, piemēram,

ZLM pieredze un dati liecina, ka pēdējo gadu laikā pieaugusi arī interese par mežu ieaudzēšanu, kam pamatā var būt attālinātā darba ietekmē pieaugusī interese aktīvāk apsaimniekot lauku īpašumus, neveltot tam pārāk daudz laika.

“Šis ir piemērots risinājums tiem jaunajiem zemes saimniekiem, kuri neplāno nodarboties ar lauksaimniecību vai pagaidām vēl aizvien lielāko daļu laika pavada pilsētā. Tā vietā, lai noskatītos, kā īpašums degradējas arī vizuāli, ar mežu ieaudzēšanu neizmantotās vai lauksaimniecībai nederīgās platībās tiek sakārtota vide, celta īpašuma vērtība. Atkrīt neizmantoto lauku un ganību appļaušanas darbi, tiek radīta vērtība nākamajām paaudzēm.

Ikviens, kura īpašumā ir kāds meža, neapsaimniekotu ganību vai lauksaimniecībai nederīgs hektārs, krūmājiem aizaudzis zemes nogabals, var atrast piemērotāko risinājumu, kā savu īpašumu izmantot pēc iespējas efektīvāk.

Jāsaprot, ka lauku īpašums ir vērtība, kapitāls. Pareizi apsaimniekots, tas sniedz ilgtermiņa ieguvumu ne tikai saimniekam, bet arī novadam. Jo novada attīstība atkarīga no ikkatra atbildīga un tālredzīga saimnieka, sakopta meža, zemes un mājas.”

Raksts tapis sadarbībā ar SIA “Ziemeļlatvijas mežsaimnieks”.