Vai saules paneļi elektrību turpina ražot arī ziemā? (3)

Lai arī saules fotovoltu paneļu uzstādīšana īstu bumu piedzīvo šogad, kam pamatā ir augstās elektroenerģijas cenas, daļa privātmāju iedzīvotāju un arī uzņēmumu saules paneļus uzstādījuši jau pirms daudziem gadiem un pārlaiduši vairākas ziemas. Tieši viņu pieredze ļāvusi precīzi izmērīt, uz kādu saražotās elektrības apjomu var paļauties ziemā.

Jāvērtē gada griezumā

«Pastāv maldīgs uzskats, ka ar saules paneļiem var saražot enerģiju tikai trīs mēnešus gadā. Nelielos daudzumos elektroenerģijas ražošana notiek arī ziemas periodā,»

uzsver "Luminor" mājokļu kreditēšanas eksperts Kaspars Sausais, «aprēķini liecina, ka Latvijā no aprīļa līdz septembrim saražotās elektroenerģijas īpatsvars ir aptuveni 75% no kopējās gadā saražotās enerģijas, bet atlikušajos sešos – 25%. Tādējādi iegūtā saules enerģija var būt labs atspaids laikā, kad elektroenerģijas cenas turpina kāpt.»

Saules paneļu efektivitāti nevajag vērtēt tikai aktuālajā saražotās elektroenerģijas apjomā, bet gan visa gada griezumā, uzsver elektroapgādes uzņēmuma "Enefit" enerģijas risinājumu daļas vadītājs Rihards Kotlers.

Pateicoties "Neto" sistēmai, ikviens paneļu īpašnieks vasarā var saražot gana daudz elektrības, lai ziemā to izmantotu krietni lētāk, nekā maksā visi pārējie.

«Ņemot vērā Latvijas klimatu, ziemā ar saules paneļiem nav iespējams saražot tik daudz elektroenerģijas, lai nosegtu dienas patēriņu, jo dienas stundu, kurās paneļi ražo, ir mazāk nekā vasarā. Ziemā arī patēriņš ir augstāks nekā vasarā, jo jāieslēdz apgaismojums vai jādarbina siltumsūknis mājas apkurei.

Ziemas patēriņam enerģija tiek saražota vasarā un uzkrāta "Sadales tīklos", izmantojot "Neto" uzskaites principu, kur vasarā saražotais tiek tērēts uzreiz un tobrīd nevajadzīgais, automātiski novadīts tīklā, lai pēc tam to automātiski paņemtu atpakaļ, maksājot tikai sadales komponentes daļu,» skaidro speciālists.

Ražo arī ziemā

Tieši šī iemesla dēļ paļauties tikai uz saules paneļiem un pilnībā atvienoties no elektroapgādes tīkla mūsu klimatā īsti nevajadzētu.

Līdzšinējā saules paneļu īpašnieku pieredze rāda, ka Latvijā 1 kW jaudas saules panelis vasarā ik mēnesi saražo ap 130–140 kWh elektrības, bet ziemā – 5–25 kWh mēnesī.

Tas nozīmē, ka saulainajos mēnešos mājsaimniecība ar 11 kW bateriju saražos ap 1500 kWh elektrības jeb krietni vairāk nekā tai nepieciešams. Ziemā kopējais apjoms būs ap 55-275 kWh.

«Ziemā mēs fiziski atrodamies tālāk no Saules un zemeslodes virsma nav tik izdevīgā leņķī pret Sauli kā vasarā, līdz ar to arī paneļu virsma pret sauli vairs nav tik efektīvā leņķī. Turklāt jārēķinās ar sniega kārtu, kas paneļus mēdz apklāt pilnībā, tāpēc ražība ziemas mēnešos ir būtiski zemāka nekā vasarā, pat par 70-95%,» saka R. Kotlers.

Labākam rezultātam viņš iesaka izmantot tā saucamo Austrumu-Rietumu sistēmu. Tā paredz pusi vai lielāko daļu paneļu vērst uz austrumu pusi, bet otru daļu - uz rietumu pusi. Tādā veidā ģenerācijas līkne dienas griezumā būs lēzenāka un pie viena invertora varēs pieslēgt vairāk paneļu. Līdz ar to sistēma strādās efektīvāk arī tieši tumšākajā laikā.

Jāizvērtē patēriņš

Neraugoties uz tūkstošos eiro mērāmiem ieguldījumiem, aizvien vairāk privātmāju iedzīvotāju izlemj uzstādīt saules paneļus.

Vienkārši aprēķini pierāda, ka investīcijas tiks atpelnītas 6-10 gados un saules paneļu lietotāji vēl gadiem ilgi varēs izmantot lētu elektroenerģiju. Īpaši motivējoši tas ir cilvēkiem, kuri jau brauc ar elektromobili vai apsver tā iegādi.

Saules paneļu saražotā elektrība ļaus braukt dienas gaitās krietni lētāk, nekā pērkot to no elektrības piegādātāja, izmantojot publiskās uzlādes stacijas vai maksājot par fosilo degvielu.

«Saules paneļu izplatība un interese par tiem arvien ir pieaugusi un saglabājas augstā līmenī, un tos sāk uzstādīt arī uz jauno daudzdzīvokļu projektu jumtiem. Uz šo tendenci mēs raugāmies pozitīvi un ņemam vērā, nosakot nekustamā īpašuma tirgus vērtību. Proti, saules paneļi paaugstina īpašuma vērtību aptuveni par 5%,» tendenci komentē K. Sausais.

Svarīgi ir arī kritiski izvērtēt, cik daudz paneļi ir nepieciešami. Rūpīga izvērtēšana nepieciešama ne tikai tādēļ, lai neizniekotu līdzekļus pārāk daudz paneļu iegādē, bet arī lai neuzliktu pārāk maz.

Finansiāli būs izdevīgāk vienā reizē veikt visus montēšanas un savienošanas darbus, jo vēlāk pievienotajiem paneļiem var neatrasties tik izdevīga vieta un var nākties iegādāties lielāku invertoru.

Jaudu var palielināt

Taču, ja mājsaimniecības patēriņš gadu gaitā ir pieaudzis, piemēram, ierīkojot siltumsūkni vai iegādājoties elektroauto, prātīgāk ir uzstādīt jaunu papildu saules paneļu sistēmu ar atsevišķu invertoru, kas būs uz to brīdi vismodernākais ar jaunākajiem paneļu modeļiem. Aptuvenus aprēķinus var veikt ikviens interesants pats "Enefit" kalkulatorā.

«Pie esošās "Neto" uzkrājuma sistēmas ar saules paneļu sistēmu enerģiju var saražot un uzkrāt visam gadam. Viens uzstādītais paneļu kWp gada laikā saražo tuvu 1000kWh. Šobrīd vidēji viena paneļa jauda ir aptuveni 400W.

Ja mājsaimniecības patēriņš ir 500kWh mēnesī, attiecīgi 6000kWh gadā, tad varam pieņemt, ka mājsaimniecībai jāuzstāda 6kWp saules paneļu sistēma, ar 15 paneļiem,»

lēš "Enefit" enerģijas risinājumu daļas vadītājs R. Kotlers.

Viņš uzskata, ka saules paneļi šobrīd ir labākais risinājums, kā ilgtermiņā samazināt mājsaimniecības izdevumus, jo iekārtu uzstādīšana ir samērā vienkārša, tām nav vajadzīga īpaša apkope un ražotāji jau standarta līgumā sniedz 10 un vairāk gadu garantiju. Iedzīvotājiem pieejamas arī atbalsta programmas Latvijā un Eiropā, kas ir pretimnākošas līdzfinansējumu izsniegšanā.

Ja apsverat uzstādīt saules paneļus arī savās mājās, aicinām pieteikties uz konsultāciju pie "Luminor" eksperta, kurš palīdzēs rast atbildes par valsts atbalsta iespējām un nosacījumiem.

Raksts tapis sadarbībā ar "Luminor".