"Sadales tīkls" deviņos mēnešos cietis 14 miljonu eiro lielus zaudējumus (5)

Galveno ietekmi uz finanšu rezultātiem veido izmaksas par elektroenerģiju, kas nepieciešama elektroenerģijas pārvadīšanai un tehnoloģiskā procesa nodrošināšanai (t.s. tehnoloģiskais patēriņš), to pieaugums saistīts ar elektroenerģijas cenu kāpumu "Nord Pool" biržā.

Kopējās izmaksas par elektroenerģiju deviņos mēnešos bijušas 38,3 miljoni eiro, salīdzinājumam – pērn deviņos mēnešos tās bija 14,2 miljoni eiro. Attiecīgi šī pozīcija, salīdzinot ar 2021. gada deviņiem mēnešiem, palielinājusies par 169%, bet, ja salīdzina ar 2020. gada attiecīgo periodu, palielinājums sasniedz vairāk nekā piecas reizes.

Vienlaikus jāuzsver, ka elektroenerģijas apjoms saimnieciskām vajadzībām samazinājies par 12%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn. Elektrotīkla remontu un uzturēšanas darbu izmaksas šogad deviņos mēnešos bijušas 5,54 miljoni eiro, kas ir par 2,39 miljoniem eiro vairāk nekā deviņos mēnešos pērn. Vēl viens faktors, kas ietekmēja finanšu rezultātus, ir kopējā elektroenerģijas patēriņa samazinājums par 2,8%.

"Piedzīvotā energoresursu cenu krīze ir bijusi izaicinoša ļoti daudziem uzņēmumiem, un arī "Sadales tīkls" nav izņēmums. Jau 2021. gadā piedzīvojām pirmos lielos elektroenerģijas cenas lēcienus tirgū, kas arīdzan ietekmēja uzņēmuma finanšu rezultātus, jo "Sadales tīkls" ar aptuveni 270 gigavatstundu (GWh) tehnoloģisko patēriņu gadā ir lielākais elektroenerģijas patērētājs Latvijā.

Pateicoties iepriekšējos gados veiktiem vispārējiem optimizācijas pasākumiem, ietverot procesu un pakalpojumu digitalizāciju, struktūrvienību skaita un personāla skaita samazināšanu, šīs papildu izmaksas līdz šim varējām akumulēt saviem spēkiem.

Šobrīd no mums neatkarīgu izmaksu (pārvades tarifs, elektroenerģijas cena) kāpums ir tik liels, ka uzņēmuma darbību, attīstību atbilstoši sabiedrības pieprasījumam pēc plašas zaļās enerģijas ražošanas iespējām un droša elektroenerģijas pakalpojuma sniegšanu nākotnē vairs nav iespējams nodrošināt bez izmaiņām tarifā," komentē "Sadales tīkla" valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons.

Jaunais tarifu projekts ir iesniegts izskatīšanai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) un šobrīd tiek pārskatīts atbilstoši Ekonomikas ministrijas un Ministru prezidenta vadlīnijām.

Patēriņš jūtami sarucis mājsaimniecībās, pieaudzis birojos un kultūras objektos

Sadalītās elektroenerģijas apjoms 2022. gada deviņos mēnešos sasniedzis 4640 GWh kas ir par 131,4 GWh jeb 2,8% mazāk nekā šai pašā periodā pērn. Vislielākais patēriņa kritums novērojams mājsaimniecību sektorā (-6,6%), kam seko lauksaimniecības sektors (-5,5%) un rūpniecības sektors (-4,1%).

Tas skaidrojams gan ar taupības pasākumiem, gan arī elektroenerģijas pašražošanas attīstību, kas nozīmē, ka daļu nepieciešamās elektrības klienti sev saražo paši, nevis ņem no kopējā tīkla. Savukārt patēriņa pieaugums (+2,3%) novērojams nerūpniecības sektorā (biroji, kultūras un sporta objekti, viesnīcas u.c.) un tirdzniecības sektorā (+1,4%), kas galvenokārt skaidrojams ar Covid-19 ierobežojumu atcelšanu.

Sarūk elektrotīkla bojājumu skaits

2022. gada deviņos mēnešos kopējais elektrotīkla bojājumu skaits, neskaitot masveida bojājumus (bojājumi, kurus izraisījušas plaša mēroga dabas stihijas, piemēram, vētras) bijis 10 852 – par 8,3% mazāk nekā šajā pašā periodā pērn. Tomēr vētru ietekme, īpaši gada sākumā, bija spēcīga, arī nākotnē klimata pārmaiņu ietekmē vētru biežums Latvijā varētu pieaugt.

Tāpēc liels fokuss "Sadales tīkla" darbā ir uz izolēta elektrotīkla attīstību – līdz 2031. gadam paredzēts 100% izolētā veidā attīstīt visu zemsprieguma tīklu, savukārt no 2023. gada 100% izolētā veidā tiks sākta arī vidējā sprieguma elektrotīkla attīstība. Dabas apstākļu ietekmes mazināšanai ik gadu "Sadales tīkls" veic arī elektrolīniju trašu attīrīšanu no krūmiem un potenciāli apdraudošo koku izzāģēšanu aizsargjoslā – šī gada deviņos mēnešos attīrītas elektrolīniju trases 2970 kilometru kopgarumā.