Latvijā uz vienu iedzīvotāju iegūst vairāk iekšzemes materiālu nekā vidēji ES

Izejvielu iegūšana un to izmantošana visbiežāk rada arī lielu negatīvu ietekmi uz apkārtējo vidi. Tā palielina enerģijas patēriņu un oglekļa izmešus. Tieši tāpēc ir nepieciešams rast gudrāku risinājumu dažādu resursu pielietošanā, kam būs mazāka ietekme uz apkārtējo vidi.

Jau pašlaik to lietu ražošana, ko izmantojam ik dienas, “atbild” par 45% no kopējiem kaitīgajiem izmešiem atmosfērā. Tieši tāpēc ir svarīgi samazināt atkritumu daudzumu un domāt par preču ilgtspēju – tas ilgtermiņā ļautu kompānijām Eiropas Savienībā ieekonomēt būtisku summu naudas un mazināt kaitīgos izmešus.

Pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos, kad ir ievērojami sarežģījusies arī globālā loģistika un atsevišķu izejvielu piegāde ir kļuvusi sarežģīta, aprites ekonomikas pasākumi ļautu arī mazināt spiedienu gan uz apkārtējo vidi, gan mazināt atkarību no trešajām valstīm. Savukārt patērētājiem tas nozīmē, ka būtu pieejami daudz izturīgāki un inovatīvāki produkti, kas ļaus uzlabot dzīves kvalitāti un ilgtermiņā arī ietaupīt.

“Swedbank” Ražošanas uzņēmumu apkalpošanas nodaļas vadītājs Edijs Kupčs skaidro, ka pašos pamatos aprites ekonomika ir stāsts par resursu lietojumu, kurus šobrīd izmantojam vairāk nekā planēta ir spējīga tos dot.

“Viena pieeja, kā šo ilustrēt, ir “Earth Overshoot Day” jeb “Zemes pārtērēšanas diena” – kurā brīdī gada laikā esam jau patērējuši šī gada pieejamos vides resursus.

Vēl pirms 50 gadiem gada resursus iztērējām līdz decembra beigām, bet  šogad šī diena tika sasniegta jau 28. jūlijā,” saka Kupčs.

Kopumā aprites ekonomika ir viena no ilgtspējīgas attīstības pamata sastāvdaļām. Tā ir uzņēmumu darbības modeļa maiņa, samazinot vajadzību iegūt jaunas izejvielas, bet atrodot veidus, kā iegūt vērtību no produktu izstrādes pārpalikumiem. Tātad šī pieeja palīdzēs patērēt mazāk resursus, un atrast jaunu lietojumu jau daļēji izmantotajiem. Tas ir viens no ekonomiskās darbības modeļiem, kā varam atdalīt ekonomisko izaugsmi no negatīvas ietekmes uz vidi un siltumnīcefekta gāzu emisijām.

“No vienas puses, Latvijā uz vienu iedzīvotāju tiek iegūti vairāk iekšzemes materiāli nekā vidēji ES un, pieaugot resursu patēriņam, nav pieaugusi resursu produktivitāte (Eurostat un Latvijas Banks aprēķins).

No otras puses, tā ir arī iespēja jauniem uzņēmējdarbības veidiem un inovācijām, palielināt pievienoto vērtību, ko radām ražošanā, piedāvāt pakalpojumus, kas palīdz tos pašus produktus lietot ilgāk un pilnvērtīgāk. Skatoties uz pasaules praksi, šeit ir arī iespējas platformām, kas saved kopā dažādus materiālu ražotājus un patērētājus, kā piemēram ASPIRE resursu apmaiņas programma Austrālijā,” stāsta Kupčs.

Aprites ekonomikas pieeja palīdz samazināt nepieciešamību pēc jaunām izejvielām, un, atrodot jaunus veidus atkritumu izmantošanai, samazināt radīto nelietderīgo atkritumu apjomu.

“Aprites ekonomikas jomā varam arī runāt par dabas resursu atjaunošanu, piemēram, reģeneratīvo lauksaimniecību, kas nes tiešus ekoloģiskus ieguvumus, pozitīvi ietekmē augsnes veselību.

Tā kā lauksaimniecība Latvijā ir viens no sektoriem ar lielāko siltumnīcefekta gāzu pienesumu, ilgtspējīgas lauksaimniecības pieejas palīdzēs arī piesaistīt radīto oglekli – kā piemēru varam minēt “Swedbank” sadarbību ar lauksaimniecības tehnoloģiju uzņēmumu “eAgronom” ilgtspējīgas lauksaimniecības sertificēšanā,” saka Kupčs.

Ņemot vērā, ka Eiropas Savienībā aktīvi meklē Krievijas energoresursiem alternatīvus avotus, arvien vairāk tiek runāts par “zaļo resursu” izmantošanu. Vai aprites ekonomika šeit var kā līdzēt?

Eksperts pauž, ka enerģētikas nozarē pie iespējām var runāt par biogāzes lietošanu dabas gāzes vietā, par šķeldu, kas ilgtspējīgi iegūta kā blakus produkts mežsaimniecībā.

“Kontrolēta atkritumu izmantošana siltumenerģijai var samazināt metāna emisijas no poligoniem, ja izmantota kā alternatīva atvērtai dedzināšanai vai nekontrolētai izmešanai poligonos. Tomēr atceroties, ka par prioritāti jābūt atkritumu apjoma samazināšanai un resursu izmantošanai pēc iespējas noderīgākajā veidā, materiālus pārstrādājot,” norāda Kupčs.

Netiešā veidā ietekme veidojas arī caur aprites ekonomikas pamatprincipu, kas pagarina materiālu dzīves ciklu, ļaujot samazināt dabas resursu ieguvi. Tas ļauj mazināt kopējo patēriņu un arī izlietot enerģiju, kas rodas jaunu preču radīšanai, pārvadāšanai un dabas resursu iegūšanai. Tādējādi tiek veicināts taupīšanas un gudras resursu izmantošanas princips.

Aprites ekonomikas ieviešanā svarīga ir ne tikai valsts politika vai uzņēmēju lēmumi, bet arī pašu iedzīvotāju vēlme iesaistīties un censties mazināt atkritumu daudzumu.

“Padariet ilgtspējīgo rīcību par savu ērto, noklusējuma izvēli. No uzvedības ekonomikas varam mācīties, ka cilvēki labprāt izvēlēsies to, kas ir ērts, pamanāms un piedāvāts kā noklusējuma izvēle,” saka eksperts.

Vienkāršam piemēram par atkritumu šķirošanu, lai palielinātu iespēju, ka tiešām tos šķirosi, iekārto ērti lietojamas, skaidri marķētas šķirojamo atkritumu tvertnes, novietotas viegli pieejamā vietā savam ikdienas ritmam. Pat tik vienkārša lieta kā ar attēliem marķētas atkritumu šķirošanas tvertnes darba vietā var palīdzēt samazināt nepareizi sašķiroto apjomu daudzumu (profesora Lorenzo Loti vadītais izmēģinājums Londonas Universitātes koledžas studentiem palīdzēja samazināt kļūdas pat par 30%).

“Cits jautājums būs, vai mājas apsaimniekotājs būs nodrošinājis ērtus atkrituma konteinerus vai tikai īpaši centīgie tos izmetīs centrālos konteineros? Šīs ilgtspējīgās izvēles būtu jāpadara tik ērtas, lai tās pieņemtu arī tie, kuriem slinkums censties,” noslēdz Kupčs.

Raksts tapis ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu