Elektrības cenu pieauguma dēļ, mājsaimniecībām sākot uzstādīt mikroģeneratorus, šogad vairumā gadījumu priekšroka tiek dota saules paneļiem. Tam ir loģisks iemesls.
«Vēja ģeneratoriem ir nepieciešama rūpīgāka kopšana, jo tiem ir kustīgas, mehāniskas detaļas, gultņi, tinumi, kam ir krietni augstāka iespējamība sabojāties salīdzinājumā ar statiski stāvošu, nekustīgu saules paneli.
Ģeneratoram arī nepieciešama regulāra apkope vismaz reizi gadā,» skaidro energoapgādes uzņēmuma "Enefit" enerģijas risinājumu daļas vadītājs Rihards Kotlers, «turklāt mazas jaudas ģeneratori neatrodas tādos vēja apstākļos kā lieljaudas industriālie vēja ģeneratori, kas novietoti 100 metrus un augstāk virs zemes. Esot tuvāk pie zemes, to darbība ir neregulārāka un ir vairāk pakļauta aizvējam.»
Tam tomēr nevajadzētu atturēt no vēja ģeneratora kā iespējamā elektrības ražotāja izvērtēšanas. Pareizi izvēlētā vietā tas apgādās mājsaimniecību ar nepieciešamo elektrības daudzumu. Un, ja vēja ģenerators tiek uzstādīts kombinācijā ar saules paneļiem, tad var gandrīz cauru gadu visu nepieciešamo elektrību saražot paša spēkiem. Vasarā lielāko daļu darba paveic saules paneļi, bet vējainajā rudens otrajā pusē, ziemā un pavasara sākumā stafeti pārņem vēja ģenerators.
«Latvijā gada griezumā vējš pūš aptuveni 3000 stundas ar ātrumu, kas ir lielāks par 3 metriem sekundē. Līdz ar to var pieņemt, ka vienas kilovatstundas jaudas ģenerators saražos aptuveni 3000 kWh gadā.
Atkarībā no mājsaimniecības vajadzībām, var izrēķināt, cik jaudīgu ģeneratoru vajag. To iegādes aptuvenās izmaksas šobrīd ir ap 2000 eiro par vienu ģeneratora kilovata jaudu,» skaidro R. Kotlers.