Šodienas redaktors:
Artūrs Guds

Sliktās rotaļlietas jeb kādēļ slavenu modes namu apsūdz pedofilijas propagandā (3)

Foto: AFP / Scanpix

Francijas modes nams “Balenciaga” jau otro nedēļu atrodas skandāla epicentrā – zīmolu apsūdz pedofilijas un bērnu pornogrāfijas attaisnošanā. Tas viss divu reklāmas kampaņu dēļ, kuras nāca klajā 16. un 21. novembrī. “Forbes” skaidro, kādēļ “Balenciaga” ierastās provokācijas vietā izcēlās liels skandāls.

16. novembrī “Balenciaga” laida klajā reklāmas kampaņu, kas veltīta jaunajai preču līnijai “Objects”, kurā iekļauti dažādi sadzīves priekšmeti – trauki, aksesuāri suņiem (piemēram, kaklasiksna un bļodiņa), mēbeles, vāzes un mājas tekstils. Modes nams oficiālajai fotosesijai piesaistīja dokumentālo fotogrāfu Gabrielu Galimberti, kurš rada portretus cilvēkiem, kuru tuvumā ir viņiem svarīgi priekšmeti.

Tā, piemēram, Galimberti portfolio ir projekts “Toy Stories”. Tajā iemūžināti bērni, kuri atrodas savu mīļāko rotaļlietu ielenkumā. “Balenciaga” fotosesijas koncepcija daļēji sakrita ar “Toy Stories” ideju – tajā piedalījās bērni, tikai viņi atradās kolekcijas “Objects” priekšmetu ielenkumā.

Galvenā problēma ir tā, ka dažos fotouzņēmumos bērni tur rokās plīša lācīšus, kas tērpti ādas jostās, kaklasiksnās ar slēdzenēm un rokudzelžos. Patiesībā tās ir mugursomas, ko “Balenciaga” radošais direktors Demna Gvasālija prezentēja rudens sākumā. Ādas jostas rada asociācijas ar BDSM estēteiku, kas arī radīja pirmo skandāla vilni. Drīzumā zīmols atteicās no kampaņas un izdzēsa no sociālajiem tīkliem un oficiālās mājaslapas skandalozās fotogrāfijas un izteica savā “Instagram” profilā atvainošanos.

Piecas dienas vēlāk “Balenciaga” publicēja jaunās līnijas “Garde-Robe” reklāmas kampaņu, kas tapusi sadarbībā ar “Adidas”. Tajā modeles kā Bella Hadida un Nikola Kidmena pozē birojā, kurā atrodas biroja atribūtika, tostarp ar kaudzi papīriem. Tieši šie papīri arī radīja jaunu skandāla vilni. Vienā no fotogrāfijā redzama “Balenciaga” somiņa, kura atrodas uz dokumenta, kurā var uzzināt par kādu tiesas lietu.

Vieni uzskata, ka fotogrāfija kurā redzama lappuse no 2002. gada lietas “Eškrofts pret Vārda brīvības koalīciju”, kurā ASV Augstākā tiesa faktiski atcēla virtuālo bērnu pornogrāfijas aizliegumu, jo tā “pārkāpjot likumu par vārda brīvības garantēšanu”. Citi pieļauj, ka fotogrāfijā redzama lappuse no 2008. gada lietas “ASV pret Viljamsu”, kas, savukārt, kriminalizē bērnu pornogrāfiju, nosakot bargus sodus par bērnu seksuālu izmantošanu. Jebkurā gadījumā – abi šie dokumenti ir cieši saistīti ar bērnu pornogrāfiju, tāpēc tas radīja diskusijas un apsūdzības pret zīmolu.

Galu galā, tajā pašā fotogrāfa Džošua Braita veiktajā “biroja fotosesijā” pamanīta arī beļģu mākslinieka Mihaēla Boremansa grāmata. Boremanss ir darba “Fire from the Sun” autors, un šajā darbā vairāki kritiķi atraduši mājienus vardarbībai pret bērniem. Tādēļ sākās liela “Balenciaga” “atcelšanas” akcija – tīmeklī populāri kļuva tēmturi “#CancelBalenciaga” (“Atcelt Balenciaga”), un tika izveidoti arī jauni profili, kas veltīti skandālam.

Kurš vainīgs?

Savos sociālajos tīklos “Balenciaga” vairākkārt atvainojās – gan par kampaņu ar rotaļlietām, gan par kampaņu, kuras kadros bija redzami skandalozie dokumenti. Pirmajā gadījumā zīmols pilnībā uzņēmās atbildību uz sevi, cenšoties glābt fotogrāfa Galimberti reputāciju. Pats fotogrāfs norādīja, ka viņš saskāries ar negatīvu komentāru vilni, neraugoties uz iepriekš sniegtajiem komentāriem. Savā paziņojumā Galimberti sacīja, ka viņš neizvēlējās ne priekšmetus, ne arī modeļus, vien piebilda, ka apsūdzības pret viņu “mērķē pa nepareizajiem mērķiem, novēršot no reālajām problēmām un noziedzniekiem”.

Viņa fotogrāfa karjera jau ir cietusi – Kazahstānā ir atcelta Galimberti izstāde, un sociālajos tīklos tiek izteikti draudi fotogrāfam, bet atsevišķi kolekcionāri atteikušies iegādāties Galimberti darbus. Pašlaik no kampaņas Galimberti zaudējumi mērāmi desmit tūkstošos dolāru.

Daudz lielāki zaudējumi draud kompānijai, kas īstenoja nākamo kampaņu. “Balenciaga” iesniedza prasību pret kompāniju “North Six Inc.” un dizaineru Nikolā de Žardēnu – minimālā summa, ko kompensācijā pieprasa “Balenciaga”, ir 25 miljoni dolāru. Zīmols paziņojis, ka atbildība par rekvizītiem, kas bija redzamas biroja dekorācijās, ir jāuzņemas trešajām personām.

De Žardēna pārstāvji norādījuši, ka attēlos bija redzami neīsti dokumenti – tie ņemti no kādas filmas dekorācijām. Dizainera advokāti uzskata, ka “Balenciaga” nevēlas uzņemties atbildību par notikušo, tāpēc tiek meklēts grēkāzis.

Galvenais jautājums – kurš saskaņoja fotoattēlu publiskošanu. Versijas ir divas. Daļa patērētāju ir pārliecināti, ka atbildīgs šajā situācijā ir kompānijas kreatīvā direktore un “Balenciaga” vadītāji, kuri bija iesaistīti kampaņas tapšanas procesā. Citi uzskata, ka Gvasālija apzināti izvēlējās tik provokatīvu tematiku.

Kas draud “Balenciaga”?

Savā oficiālajā paziņojumā “Balenciaga” paziņoja, ka zīmols sadarbosies ar bērnu aizsardzības organizācijām. Pagaidām nekādas detaļas par konkrētām organizācijām nav, un arī tas rada jautājumus. Skandālu specifika, par ko tiek spriests sociālajos tīklos, liek spriest, ka šāda sadarbība diez vai ļaus “Balenciaga” “atmazgāt” savu reputāciju. Turklāt, “Balenciaga” uzreiz neatvainojās, bet sāka meklēt vainīgos, kas konfliktu tikai padziļināja.

Francijas zīmols ne pirmo reizi nonāk uzmanības centrā. “Balenciaga” vienmēr ir uzskatīts par provokatīvu modes namu. Līdz ar Demna Gvasālija pievienošanos zīmolam 2015. gadā, provokācijas un jautājumi par “Balenciaga” ir kļuvuši arvien vairāk. 2018. gadā žurnālisti apsūdzēja Gvasāliju “nabadzības kultūras” izsmiešanā.

2022. gadā “Balenciaga” jau vairākas reizes piesaistījusi sev negatīvu uzmanību. Šī gada pavasarī kompāniju apsūdzēja par rudens – ziemas kolekcijas neētiskumu. Modeles gāja pa podiumu, kas nokaisīts ar sniegu, un modeļu rokās bija maisi ar dažādām lietām. Šī skate daudziem šķita aizvainojoša, it īpaši ņemot vērā karu Ukrainā un bēgļu krīzi. Rudenī zīmols ilgi klusēja pēc Kanjes Vesta antisemītiskajiem un naidīgajiem izteikumiem, un pēc tam negribīgi lauza līgumu ar reperi.

Pagaidām ir grūti pateikt, kādas sekas būs šim “Balenciaga” skandālam. Blogeri sociālajos tīklos publicē video, kuros dedzina zīmola lietas, bet konspirologi saskata jaunas konspirāciju teorijas. Pašlaik ierakstus ar fotogrāfijām no “Garde-Robe” kampaņas ir dzēsušas modeles Hadida un Izabella Jupere. Tikmēr Kidmena ierakstu no šīs kampaņas ir atstājusi.

Pašlaik galvenā “Balenciaga” “sūtne” ir Kima Kardašiana. Viņa paziņoja, ka “kampaņa ar plīša lācīšiem bijusi šausmīga, un tāpēc tiks pārskatīta viņas sadarbība ar zīmolu”. Visticamāk, ka Kimas komanda gaida, kad noplaks konflikts, lai ar vēsu prātu izvērtētu potenciālos reputācijas riskus un zaudējumus, ko var radīt līguma laušana.

Pašlaik nopietnāko soli spēris uzņēmums “Business of Fashion”. Šogad bija paredzēts, ka Demna Gvasālija saņems prēmiju par ieguldījumu modes industrijā, taču pēc šī skandāla nolemts šo balvu Gvasālijam nepiešķirt.

Sliktākajā gadījumā “Kering” koncerns, kurā sastāvā ir “Balenciaga”, varētu pieprasīt kreatīvā direktora Gvasālija atkāpšanos no amata. Pagaidām šis scenārijs ir mazticams, jo nesen šo amatu pameta “Gucci” kreatīvais direktors Alesandro Mikele. Jebkurā gadījumā “Balenciaga” pašlaik ieņem ļoti piesardzīgu pozīciju, un tam ir pamatojums – informācijas ir daudz, un pat pārdomātākās kompānijas darbības tiek uztvertas ļoti negatīvi.

Svarīgākais
Uz augšu