Piecas dienas vēlāk “Balenciaga” publicēja jaunās līnijas “Garde-Robe” reklāmas kampaņu, kas tapusi sadarbībā ar “Adidas”. Tajā modeles kā Bella Hadida un Nikola Kidmena pozē birojā, kurā atrodas biroja atribūtika, tostarp ar kaudzi papīriem. Tieši šie papīri arī radīja jaunu skandāla vilni. Vienā no fotogrāfijā redzama “Balenciaga” somiņa, kura atrodas uz dokumenta, kurā var uzzināt par kādu tiesas lietu.
Vieni uzskata, ka fotogrāfija kurā redzama lappuse no 2002. gada lietas “Eškrofts pret Vārda brīvības koalīciju”, kurā ASV Augstākā tiesa faktiski atcēla virtuālo bērnu pornogrāfijas aizliegumu, jo tā “pārkāpjot likumu par vārda brīvības garantēšanu”. Citi pieļauj, ka fotogrāfijā redzama lappuse no 2008. gada lietas “ASV pret Viljamsu”, kas, savukārt, kriminalizē bērnu pornogrāfiju, nosakot bargus sodus par bērnu seksuālu izmantošanu. Jebkurā gadījumā – abi šie dokumenti ir cieši saistīti ar bērnu pornogrāfiju, tāpēc tas radīja diskusijas un apsūdzības pret zīmolu.
Galu galā, tajā pašā fotogrāfa Džošua Braita veiktajā “biroja fotosesijā” pamanīta arī beļģu mākslinieka Mihaēla Boremansa grāmata. Boremanss ir darba “Fire from the Sun” autors, un šajā darbā vairāki kritiķi atraduši mājienus vardarbībai pret bērniem. Tādēļ sākās liela “Balenciaga” “atcelšanas” akcija – tīmeklī populāri kļuva tēmturi “#CancelBalenciaga” (“Atcelt Balenciaga”), un tika izveidoti arī jauni profili, kas veltīti skandālam.
Kurš vainīgs?
Savos sociālajos tīklos “Balenciaga” vairākkārt atvainojās – gan par kampaņu ar rotaļlietām, gan par kampaņu, kuras kadros bija redzami skandalozie dokumenti. Pirmajā gadījumā zīmols pilnībā uzņēmās atbildību uz sevi, cenšoties glābt fotogrāfa Galimberti reputāciju. Pats fotogrāfs norādīja, ka viņš saskāries ar negatīvu komentāru vilni, neraugoties uz iepriekš sniegtajiem komentāriem. Savā paziņojumā Galimberti sacīja, ka viņš neizvēlējās ne priekšmetus, ne arī modeļus, vien piebilda, ka apsūdzības pret viņu “mērķē pa nepareizajiem mērķiem, novēršot no reālajām problēmām un noziedzniekiem”.